Ja nav, ko rakstīt, tad nevajag.
Bet, nē, es kaut ko tomēr ierakstīšu. Es zinu, ka daži te nāk kā uz satikšanos ar mani. virtuālo. bet reizēm vari piekāpt arī uz reālo. Tā, protams, nav tik droša un nevar noslēpties, bet tad vismaz Tu redzēsi, ka daudz esi tikai iztēlojies, kāda nu viņa ir vai nav.
Šodien, stāvot autobusā un raugoties pa logu, es nodomāju, ka šitā lieta jāatspoguļo.
proti, trīs šodienas labās lietas/notikumi. šodiena gan vēl priekšā. varēšu vakarā paturpināt.
- bez modinātāja beidzot pamodos īsi pirms modinātāja zvana [6:40]. es nudien priecājos par to stundu.
- jauns vīrietis atbrīvoja vietu, lai man un manai meitai ir, kur piesēst. mēs neapsēdāmies. Bet mana meita paskaidroja onkulim [kurš sēdēja blakus brīvajai vietai un teicās, ka pieklājība prasa apsēsties], ka mēs tikai pār tiltu pārbrauksim. Es arī pateicos par izrādīto pieklājību. Patiešām tas nenotiek ļoti bieži. tā palaišana.
- viss notiek. palēnām, bet notiek. es esmu priecīga.
Lai priecīgi arī jums,
evita
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...
-
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ... -
Vai esi kādreiz ieraudzījis sevi sniegpārslās? Pinterest.com Sniegpārslas krīt - tik viegli, nepiespiesti, tās ir tik neatkarīgas... -
Sveiciens pirmajā Adventā. Gaisma, ir pirmais vārds, ko sevī gribu audzēt šajā laikā. Un man pat jāsaka, cik svētīgi, ka mums pēc labi pelē...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru