Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: jūnijs, 2011

proporcijas.

Nē, es nerunāšu par ēdieniem.
kad man ir daudz laika, es sāku slinkot. taču, kad man ir jāizdara daudz, es uzņemu apgriezienus. varu noskriet ātrāk, izdarīt labāk, domas raisās un radošais haoss norit uz pilnu jaudu. gan jau ikvienam ir līdzīgi.
man bija burvīgas brīvdienas. dators nebija ar mani. arī telefons nebija, jo nejauši to biju atstājusi mājās. sajūtas? vēlreiz apstiprināšu, ka lieliskas. jā, kad sapratu, ka nevaru apsveikt Līgu vārda dienā, mazliet saskumu, bet tā notiek. man ir neapzināta (nu jau apzināta) prasme uzdāvināt kādam svētkus, dāvanu, kas garam liek priecāties. sen nebiju savējos satikusi. lai arī katrs nu jau dzīvo citur, satikāmies pie tēta un spēlējām ķeršanas, pirātus ar bērniem, futbolu, volejbolu. Bērni, skatoties, kā viņu vecāki skrien, cik spēka, spēlējot ķeršanas, no laimes sastingst. savukārt pieaugušie ļauj vaļu visam, ko ikdienā pieklusinājuši, apslāpējuši. Tā skrējusi nebiju sen, pa īstam un ātri. un tik lieliski, kad pēc brīža mēģini atelpoties un sme…

tā notiek.

Ka jau nedēļu man sāp galva. kas ir galvassāpes? parasti tas liecinot par to, ka esi tur, kur iekšēji pretojies būt. citi stāsta, ka tas esot perfekcionisms, kas izpaužas kā galvassāpes, jo arī ir konflikts starp reālo un ideālo.

nevaru saprast, par ko īsti ir mans stāsts. Taču pēdējā laika notikumi manī ir kārtējo reizi apstiprinājuši iepriekš novēroto - tur, kur tev jābūt, tu nevari nebūt, bet tur, kur tev nav paredzēts būt, vari darīt daudz, bet tu tur nebūsi.

es šodien daudz domāju par izvēlēm. par to, ko izvēlamies. un to, cik grūti ir izvēlēties, cik grūti ir atteikt, kaut precīzi zini, kas tev pašam ir labāk. no vienas puses teoretizēt ir ļoti vienkārši. arī otram ir vienkārši pateikt un pamācīt, bet pašam izdarīt pirmo, otro un trešo soli nav tik vienkārši. un tā nu es šodien sēžu un domāju, kā labāk. viens materiāls labi zināms un drošs. otrs - nezināms, jauns,bet perspektīvs. nu ja, nav jau, ko daudz sevi mocīt. izvēli jau iekšēji esmu izdarījusi. lai man veicas, jo veiksme m…

kas jāzina par sevi attiecībās.

bieži vien cilvēki ir ļoti zinoši, ļoti teorētiski zinoši par to, kā vajadzētu. mammas bieži vien meitām saka, es taču tev teicu, ka tai draudzenei nevar uzticēties, kad meita piedzīvo vilšanos. tēti atbalsta meitu un saka, ka tiem (jaunajiem puišiem) jau vēl mammas piens aiz vaiga, ko var no viņa gribēt. Vecmāmiņa saka, ņem, mazmeitiņ, to, kurš tevi ļoti mīl, tas nekas, ja tu viņu tik ļoti nē. un viņi jau nudien grib tikai to labāko. tikai ne vienmēr tas ir pats labākais.

Sanāk, ka tieciti vairākumā ir vainīgi, ka nespēj kaut kādā veidā atbilst mūsu ilūzijām, priekšstatiem un gaidām. Tā nu tas mazais cilvēks, kurš kļuvis par lielo, iet pa pasauli un no citiem tikai pieprasa, ja nedod, tad niķojas, uzmet lūpu, draud, spārdās un beigu beigās aiziet no šīm attiecībām, no dažām pat ātrāk, kā tās sākušās. bieži vien tā cilvēks arī veido attiecības visu savu dzīvi - pieprasot, nedomājot, ka varbūt jāpaskatās uz sevi, kāpēc tā ar viņu notiek un ko iespējams mainīt, varbūt reizēm arī jādod k…

es izvēlos stāvēt tam pāri.

Esmu izlēmusi, ka nav ko tik siltos vakaros sēdēt mājās, bet jāiet ārā, cilvēkos, notikumos, piedzīvojumos. Vakar savas ģimenes pārstāvjiem ieminējos, ka vajag aizstaigāt līdz kalnciema ielai. uzaicinājām līdzi vēl mums mīļu draudzeni un to arī realizējām. mana meita izvēlējās sev kleitu, apsēja banti ap galvu, ko beigu galā noņēma, jo Betijas mamma, proti, es, izteica minējumu, ka tā nebūs ērta, kritīs nost un ka tā ne pārāk labi izskatās. Taču droši vien tā nevajadzēja. Es ļoti vēlos, lai mana meita pati spēj izvēlēties un novērtēt, kas der viņai, kas patīk, kas nepatīk, kas izskatās, kas ne tik ļoti. Es reizēm varu tikai brīnīties, cik ļoti mammas realizē uz saviem bērniem savus sapņus, fantāzijas. reizēm ļoti skaisti, reizēm ne pārāk, reizēm skaisti, bet neatbilstoši vietai un laikam. Taču stāsts par to, cik ļoti, ļoti man patika vakardienas Goran Gora un visi cilvēki, ko tur saredzēju. Patiešām. man šķita, visi ir priecīgi, mazliet domīgi, laimīgi un paši. sarunas. klusums, iekla…

šūpojošās krūtis un meditācija noslēgumā.

Lai iet! Kāpēc gan ne? dzīvē taču iespējams it viss. tikai jādomā par tām izvēlēm.

Šorīt ātrā solī devos uz darbu. man patīk no rīta pastaigāties. un ziniet, šajos dažos agrajos rītos ir atgriezusies tā bērnību dienu sajūta, kad mosties prieka pilns par dienu un tā smaržo. bet ne par to.
ejot attāli jau redzu vienu 'sportisti', kura tā kā soļojot, tā kā tekot un vēzējot gar sāniem rokas, acīmredzami nodarbojas ar rīta sportiskajām aktivitātēm. sportot vajag. var savu nīgrumu, agresiju, trauksmi izlādēt darbībā. kolīdz meitene man ir pavisam tuvu, redzu tās divas brīvi šūpojošās krūtis. vai tiešām tās nav žēl! zemes pievilkšanās spēka likums taču darbojas arī uz tām. bet pats būtiskākais jau laikam ne manas izjūtas vai racionālā pieeja, bet tas, ka meitene jutās tā labi. to ar savu trenēto aci (smaidu)varēju saredzēt. Bet man tas tomēr nešķita simpātiski. protams, protams, esmu jau samācījusies, ka jāuzdod sev jautājums (ja neuzdošu es, es zinu, ka daža laba kolēģe iehihinās gan…

punkti

tā kā pēdējā laikā man gribot negribot jābūt strukturētai, tad arī šodien varētu šo tendenci nezaudēt. esmu pabeigusi divus milzonīgus darbus, kas ir prasījuši manu smadzeņu sasprindzināšanu un ļoti daudz spēka, jo, šķiet, visi vārdi izrakstīti. bet nekas, dzīve turpinās, kas, protams, ir ļoti labi, vai ne?

1. vasaras laikā vajadzētu padomāt par darba laiku izmaiņām. lai strādājošie varētu paspēt gan zemenes nopirkt tirgū, gan saules starus pabaudīt. arvien labāk var saprast dienvidnieku diendusas un nakts dzīvi.

2. odu atbaidīšanas flakoniņš. vēlams eko, lai pats neatbaidītu savu veselību. vakaros tas ir ļoti, ļoti nepieciešams.

3. meitenes, kleitas. es zinu, ka jums tādas jau noteikti ir. bet es šovasar gribu garu kleitu. man šķiet tajās ir kaut kāds šarms.

4. zemeņu kokteilis ar pienu. zemeņu, piparmētru, saldējuma kokteilis. zemenes ar putukrējumu. zemenes ar pienu kā bērnībā. vienkārši zemenes. zemeņu uzpūtenis. zemenes šokolādē.

5. viegls, skaists mīlasstāsts. grāmatā vai pašas i…

Prieks

Šodien es apjautu, ka mostos ar prieku. ar to prieku, kāds rodas, kad kaut kas ļoti iepriecina ar savu klātesamību.

reizēm es tādu prieku sajutu vidusskolā. patiešām, sēžot angļu valodas stundā, es pēkšņi sajutu prieku. neizsakāmu un nenosakāmu. iespējams, hormonu svārstību dēļ. bet varbūt tāpēc, ka es zināju, ka piektdienā es braukšu uz mājām. vai tāpēc, ka pēc stundām es iešu uz treniņu un satikšu draugus, futbolistus un ar māsām kko apspriedīsim. vai tāpēc, ka kādu, pa ceļam uz mājām satikšu vai sazvanīšu.

Bet šodien es priecājos

- par silto gaisu, kas jau agrā rīta stundā sveicina un kārdina.
- par lokaino matu astīti, kas nozib aiz stūra, kad mana meita ar jauno skrejriteni stūrē uz bērnu dārzu.
- par jauno matu griezumu, kas arvien labāk pieguļ un padodas manai neveiklajai rokai.
- par pabeigtu 'mazo maģistra darbu'.
- par sarunu ar cilvēkiem.
- par savu koši sarkano kafijas krūzi, ko man uzdāvināja mīļa draudzene.
- par iespēju aizbraukt un noskriet magnētu. (vēl šogad …