Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: marts, 2013

Par izvēli dot.

Turi mani cieši klāt. Tā, lai neizkūstu. Tā, lai visi vēji garām skrien. Tā, lai nepazūdu...

Labdien, skaistie un skaistās!



Šonedēļ es sevī apzināti glabāju skaisto, kā reiz to darīju ar košļeņu papīrīšiem. Es runāju par skaisto un neliedzu sev teikt, ko skaistu. Bieži nepasakām, jo baidāmies. Cik daudz mēs izdarām vai neizdarām, jo baidāmies no nesapratnes, no pārprašanas, no atstumšanas. Taču, ja tu gribi dot, tad vajag dot. Tā, lai sirds ir lepna par iedoto, pateikto, noglausto vai piecelto. Tad atkal reizēm gaidām atpakaļ. Un gaidām ilgi, ilgi. Sakām, ak, nē, es tomēr jau šito un to izdarīju, tāpēc tagad tā otra cilvēka kārta. Ha, bet vai tad viņš lūdza tev dot? Negaidi. Izbaudi mirkli, kad tu esi kļuvis laimīgāks, piepildītāks un labāks. Tā ir liela dāvana. Manuprāt. Tas, ka tu spēj dalīties, ka tev ir, ko dot un galvenais, ka ir, kam dot.
Reizēm ir skumji redzēt jaunus cilvēkus, kas staigā ar tukšām tarbām, jo viņiem neviens neko nedod. Viņi gaida. Protams, tā tarba esi tu pats.