Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: septembris, 2014

Pa baltai kaijiņai tev un man.

Ar basām kājām rasa izskrieta. Kailpelde arī bijusi. Draugi satikti. Kartupeļu talka piedzīvota. Un vismaz viens grozs ar bekām, beciņām pielasīts. Bērns devies uz savu pirmo skolu, uz savu pirmo klasi pie savas pirmās skolotājas.
Skatoties šorīt pa logu , ir skaidrs - rudentiņš, bagāts vīrs, ir klāt. Tā jau notiek katru gadu, vai ne? Nekas jauns jau tas nav - gadalaiki mainās, gadu skaitļi arī, bet reizēm gribas ļaut sev sevi apzināt kā vienu mazu, bet vērā ņemamu puteklīti šajā Visuma noteiktajā kārtībā.

Šorīt runājot ar sev svarīgu cilvēku, sapratu, ka ik pa laikam aizbēgu no atbildības, no realitātes, paslēpjoties fantāzijās un sapņos. Noteikti, ka tā ik pa laikam izdara vairākums, tikai katram var būt atšķirīgi iemesli, kāpēc viņš to dara. Skatoties, cik ļoti bieži mums gribas kādu pamācīt un pastāstīt, kā viņam dzīvot, es aizdomājos, kā šo mehānismu nododam tālāk saviem bērniem. Staigājam tādi nepārliecināti zombiji un paveram muti tad, kad izklausāmies svarīgi un statuss vai lo…