 |
| Pinterest com |
Labrīt!
Sen neesam tikušies, vai ne? Ir atnākušas pirmās salnas, atrasti iepriekšējā gada dūraiņi un adītās šalles. Ir oktobra pēdējās dienas. Pa vidu piedzīvoti pārsteigumi, skaisti vēlējumi un ļoti dažāda sajūtiņa.
Jā, dzīve mēdz pārsteigt. Vai esam gatavi šiem pārsteigumiem? Droši vien ne vienmēr. Taču esmu pārliecināta, ka tie ir mūsu mazie dzīves gudrību uzdevumi, kas jāpiedzīvo un jāiet uz priekšu. Kā cietais rieksts - 'atkosts' tas rada gandarījuma sajūtu pakrūtē, apstiprinājumu, ka es varu. Bet reizēm arī nevaru. Pēdējā laikā bieži jūtu, ka nevaru. Ir ļoti interesanti vērot sevi šajā 'nevaru' procesā. No sākuma cīnies pret. Būtībā pret sevi, lauz, mēģini no jauna, labāk. Bet pienāk viens manāmi nemanāms mirklis, kad pieņem savu nevarēšanu. Ideāla nav. Nav ideālo formulu, kā dzīvot un pēc kā risināt šos 'cietos riekstus' vai grūtības savā ikdienā. Tāpat kā nav ideālu cilvēku, mammu, tētu, draudzeņu. Ideāls, manuprāt, vispār ir viens smieklīgs vārds. Tajā pat laikā - katrs ir ideāls - tāds, kāds viņš ir. Lūk, bet, kas notiek, kad pieņem savu nevarēšanu? Pieņem, ka tā vienkārši notiek. Ir kaut kas, kas ir par tevi - visdrīzāk tad vēlamies runāt par labajām pusēm, iezīmēm, prasmēm, ideāliem un skaistuma mērauklām, taču pavisam noteikti arī nevarēšana ir kaut kas par mani. Jā, un tad paliek viegli. Tik vienkārši un viegli, kad ļauj sev nevarēt, kad pieņem savu nevarēšanu. Kad vairs nelauzies atvērtās durvīs. Jā, jā, atvērtās, nevis aizvērtās. Aizver tās mūsu iedomas, patiesībā, tās ir vaļā - vai nu ej iekšā, vai ej garām.
Esmu lauzusies. Uh, kā lauzusies un...aplauzusies. Jūs jau zināt, kā tas ir. Ja kāds tiešām nezina, jo viņam vēl jūra līdz ceļiem, tad tas ir tad, kad tu pieliec maksimāli daudz pūļu, lai iegūtu kaut ko kārotu, nereti iedomu izskaistinātu, reizēm par spīti kādam, lai neatstātu sevi muļķīša lomā. Pēc tam tu raudi, jo izrādās, ka tas nav par tevi, tu esi arī sāpinājis kādu sev svarīgu cilvēku. Un tad ir skumji. Ne vienmēr mazliet. Visdrīzāk esi saistītajā pierakstā rēķinājis kādu dzīves uzdevumu un guvis kaut kādu mācību, gudrību vai muļķību, kuru, ja būsi modrs, paņemsi azotē, lai nākamajā reizē dotu sev iespēju padomāt un dziļi ieelpot pirms rīkojies.
Katram savi notikumi, katram savi motīvi un katram sava mēraukla. Es gribu teikt, ka reizēm ir jāļauj notikt. Reizēm ir jābūt drosmīgam un jāiestājas par sev svarīgiem cilvēkiem. Manuprāt, vērtība ir mūsu attiecības ar cilvēkiem. Taču vēl svarīgāk ir būt patiesiem šajās attiecībās. Tāpēc reizēm ir jāiestājas par sevi, lai arī reizēm tas ir pavisam grūti.
Esmu ievērojusi, ka es nereti esmu gatava aiziet no tādām starppersonu attiecībām, kas grauj, kas rada mani ilgstoši nepatīkamas izjūtas un vēlāk - sajūtas. Iespējams, tas ir mans 'cietais rieksts', lai mainot savu attieksmi, mainītos manas jūtas. Ideālas receptes nav - ne vēdās, ne citās zinātniskās teorijās. Sekot [akli, neizvērtējot] kaut kam tāpēc, ka tas ir forši, un gudri cilvēki tā saka, manuprāt, nozīmē nedzīvot pašam. Vienmēr ir vērts sadzirdēt, lasīt, iedvesmoties un iedvesmot, tikpat svarīgi ir sadzirdēt, ko par to saka tava iekšiņa. Noticēt sev.
Patiesībā jau katrā situācijā, pieņemtajā lēmumā esi tu un tava konkrētā mirkļa izvēle. Ik pa laikam ir vērtīgi ieskatīties spogulī un sadzirdēt, ko stāsta tavas acis?
 |
| Pinterest.com |
Šodien:
- klausīties, ausīties, novērot dabu;
- domāt par tevi;
- izlasīt dažas grāmatas lapaspuses;
- parunāt ar ģimeni, vecākiem, vecvecākiem;
- izvest pastaigā suni;
- ļaut sev piedzīvot;
- mīlēt pasauli.
Lai jums izdodas! Sveicienus sūtu uz tik daudz dažādām pasaules vietām, kur lasa manis uzrakstīto. Paldies par pacietību un labajiem vārdiem. Sildīsim sevi un viens otru.
Evita
