Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: maijs, 2010

kā pie svētdienas. novērotais.

vakardien biju ciemos. braucu pa nezināmu ceļu, pie zināmiem cilvēkiem. bija arī cilvēki, kurus iepriekš redzējusi biju visai maz.
tas, kas man ļoti patika, bija novērot viņu savstarpējās attiecības. cik cilvēku, tik, protams, reakciju un tik viedokļu, uzskatu un izpildījums. bet viens noteikti atkal ir skaidrs. cilvēki ir satikušies, lai kaut ko no otra iemācītos. viens mācās, ka ar baltajām zeķēm, kas tikko nopirktas, nedrīkst tā vienkārši staigāt. vēl kāds, ka attiecības nav tikai sekss, kaut ļooti jau gribas :)vēl kāds mēģina saprast cilvēku, kurš 'neieliekas' rāmjos un vispār pieņemtajās 'normās'. un ziniet,tas, ko es vēl redzēju, ka šobrīd viņiem kopā ir labi. es ticu, ka tad, kad vairs nebūs, viņi pateiksies viens otram par kopā piedzīvoto. un turpinās iet SAVU ceļu, skatoties uz priekšu un ne tik daudz lūkojoties pagātnē. mācīties vienmēr ir grūti, bet to, ko esam apguvuši, nav vienkārši ne atņemt, ne aizmirst.

Lai jums IR interese - dzīvot, mācīties, raudzīties,…

9 jautājumi sev.

Es nudien zinu, ka man citi darbi jādara, nevis putnos jāraksta. Taču man vienmēr vislabāk tieši šādos brīžos patīk darīt kaut ko citu. Piemēram, tīrīt virtuves skapīšus vai pēkšņi pārkārtot māju. Vakardien, lai nebūtu daudz laika jāvelta prezentācijas veidošanai, nopirku žurnālu Santa. Tā beigās ir sadaļa – 10 jautājumi. Tad nu es arī centīšos uz tiem atbildēt. Pašai varētu būt interesanti pēcāk lasīt.
1. Ko tu darītu, ja tikai šopavasar beigtu vidusskolu?
Pavisam nesen biju uz skolas salidojumu. Esmu pabeigusi Valmieras Viestura vidusskolu, burvīgu skolu. Man bija iespēja izstaigāt klases, noskatīties izrādi un galvenais satikties ar klasesbiedriem. Un tā pēcgarša bija burvīga un atziņa, ka viņi ir tikpat lieliski kā agrāk, mani nepārsteidza. Un galvenais , kas mani iepriecināja, mēs varējām neizlikties par to, kas neesam. Hmm, bet atgriežoties pie paša jautājuma, es laikam kaut kur aizbrauktu pēc šī notikuma. Man ļoti gribētos iepazīties ar jauniem un interesantiem cilvēkiem, iespēja…

paspēlēsim jautājumos.

Varbūt ne vienmēr vajag pirmajam pateikt to, ko tu domā (par katru cenu), iespējams, vispirms vajag sagaidīt, kad tev to pajautās?Šis ir teikums, ko es paņemšu no sarunas ar draudzeni.
Un tas dod iespēju atkal pārdomāt lietas un notikumus. Vai tev nav gadījies, kad reizēm patiešām pazūdi tulkojumā, mēģinot komunicēt ar e - vēstuļu palīdzību? Uzrakstīji joku, pats vēl par to smaidi, bet atpakaļ saņēmi atbildi, kas samulsināja ne pa jokam. Tik nozīmīgi ir redzēt to seju, tās acis, to izteiksmi, rakstītāja balsi sadzirdēt. Vismaz man tas ir būtiski. Ar to gribu teikt, ka manas reakcijas, emocijas un būtiskās lietas, patiesībā ir svarīgas tikai man. Iespējams, otrs cilvēks tikko spēj atcerēties, kur viņš mani ir redzējis, bet man šis cilvēks šķiet tik tuvs, teju draugs, kaut kas tik īpašs. Vai arī cita situācija – viņš/-a noteikti tik daudz dzer (lieto alkoholu), jo viņam ir sliktas attiecības ar sievu/vīru/draudzeni… iespējams, man vienkārši tā ir izdevīgi domāt. Varbūt es pat gribu, lai…

Kate

Kate ir man laba draudzene kopš vidusskolas laikiem. Kate ir garāka par mani, ar tumšiem matiem un skaistām acīm. Vienmēr sakoptām rokām, un man šķiet, viņa patieshām ir sievišķīga un gudra. Vēl viņa ir drosmīga. Mums kopā vienmēr ir interesanti. Uz Kati var paļauties. Es varu lūgt palīdzību viņai un viņa man. Un varu saņemt atbalstu un patiesas atbildes. Viņa reizēm mani iedvesmo un reizēm pārsteidz. Kate ir arī mēģinājusi nedraudzēties ar mani. Bet, cerams, saprata, ka tā ir kļūda. (hehehehe) Un es arī esmu mēģinājusi nedraudzēties. Taču vērtība – draudzība - bija vairākus soļus priekšā lepnībai. Kate man ir palīdzējusi tulkot darbus, kad neesmu ar to tikusi pati galā. Kate vienkārši ir bijusi blakus. Mēs netiekamies bieži, tas shobriid nav iespējams, bet sajūta, ka viņa ir nozīmīga man, nav pazudusi.
Es priecājos par Tevi! Par Tavām izvēlēm un notikumiem! Man ir mazuliet žēl, ka nebiju klāt jā vārda teikšanas brīdī, bet tas jau tikai man egoisms.. Pēc pāris dienām tiekamies!

mazais zilais aparātiņš

maijs. viens no maniem mīļākajiem mēnešiem. laikam jau visvis. ne tāpēc, ka dzimšanas diena, bet varbūt arī tāpēc plusiņu šim mēnesim vairāk. ievas un ceriņi zied, ķirši un ābeles arī. un smaržo pa ĪSTAM. varbūt tāpēc no laukiem nesteidzos uz pilsētu, jo man TĀ patīk atvērt durvis un ieelpot vasarīgo rītu. uz trepītēm malkot rīta kafiju. un priecāties par nopļauto mauriņu.
vakardiena bija absolūti interesanta. manam māsas puikam ir nopirkts kvadracikls. tāds zils. puika absolūti laimīgs. vismaz tv palicis otrajā plānā, cerams, ka uz bērnu dārzu ies:). es jau arī nevarēju nostāvēt tā mierīgi malā. uzprasījos uz izmēģinājuma braucienu. un tad es jau laidu. spiedu to rokturi spēcīgāk un mazāk spēcīgi. zilais rīks kustējās te ātrāk, te lēnāk, palecās bedrēs un tad pakrūtē iekutējās. BET mani tas AIZRĀVA. sapratu, ka ātrums man patīk. un arī biedē. bet tieši tāpēc jau arī patīk.un tieši tāpēc man nekad nebūs motocikls.

Izbaudiet lieliskos vakarus!

Evita

saldus sapnīšus.līdz rītiņam.

Es zinu. Ir pagājušas vairākas dienas, un es savā putnu lapā pat ieskatījusies neesmu. Vai stāstīt, ko darīju? Vai tas šķitīs interesanti? Vai es vispār vairs atceros, ko es darīju? Hmm.
Ziniet, es visbiežāk tomēr atceros sajūtas, izjūtas, emocijas kā notikumus un to secību. Vēl es atceros sejas. Ļoti labi tās atceros. Glītas, neglītas, gaišas, tumšas. O, dit, atceries franciju un tumšas sejas? Nez’, kāpēc man tāda asociācija! Un šovakar, kad pirms mirkļa vēl nenojautu, ko vispār rakstīšu. Un vispār jau šķita, ka uzrakstīšu – pavisam, pavisam drīz jums kaut ko jaunu pastāstīšu! čau!

Tātad izjūtas. nē, par franciju labāk ne.
Atceries, kad kāds tevi uz ielas nosauca par mauku? Es gan atceros. Un arī tās sejas atceros. Pēc kāda laika viena no teicējaam strādāja gaļas veikalā un grieza desas. Iespējams, tagad kaut kur īrijā tomātus audzē. Lai labi klājas. Bet es atceros izjūtas. Jutos it kā man tiktu uzliets samazgu spainis. Un vēl man šķita, ka visi to vārdu ir dzirdējuši. Un, ak, ko gan vi…

13 plus ievads

Esmu mazliet apmulsusi, nosalusi. Un tas atspoguļosies droši vien šajā ziņā. Šodien es būšu tāda, kāda es vispār neesmu. Reti ievēroju struktūru. Man patīk brīvais stils. It visā. Bet šodien es uzrakstīšu teikumus, par kuriem pēdējā laikā esmu domājusi.

1. Cilvēku reakcijas stresa situācijā ir neparedzamas. Ko vairs zaudēt!
2. Manipulēšana iet uz urrā, un tā notiek, jo KĀDS atrod aiz kā „aizķert” tam otrajam. (runā, ka beigt šo nodarbi varot, atzīstot skaļi savu vājo vietu.)
3. Pieķeršanās ir baigā štelle (nevaru atrast citu vārdu). Tā ir kā epidēmija. Bet mēs tiecamies un tiecamies pieķerties. Nē, mēs pat netiecamies, mēs to vienkārši izdarām, smacējot patiesībā tos, kurus it kā mīlam. Un tad arī bez tās manipulēšanas nekā neiztikt. (šajā sakarā man ļoti patika intervija Santā ar Māri Liedi.)
4. Esmu laikam beidzot pieaugusi. Dāvanas mani tā neiepriecina, kā iepriecina cilvēki un vārdi.
5. Cilvēki vēl joprojām domā, ka homoseksualitāte ir izlaidība. Un saviebj degunus, runājot par mistis…