trešdiena, 2016. gada 1. jūnijs

Karalis ir pliks!

Labrīt, labdien, labvakar un visās citās valodās jūs sveicinu.

Ir pavisam karsta pēcpusdiena. Esmu piekļuvusi pie datora, savā ziņā - pielavījusies. Pavisam smalka un jauna balstiņa fonā saka, ka tas nebūs uz ilgu. Tāpēc mēģināšu ātri rakstīt un ātri domāt.
http://browndresswithwhitedots.tumblr.com/

Ilgi gaidītā vasara ir klāt. Manā dzīvē, kā jau sapratāt, arī ir notikušas izmaiņas. Esam sagaidījusi savā ģimenē jaunpienācēju - puikiņu. Ir cits ritms un citas prioritātes, Esmu piedzīvojusi jaunas emocijas un izdarījusi jaunus secinājumus. Esmu mēģinājusi ar tiem dalīties sociālās vietnēs, sapratusi, ka man svarīgāk ir pateikt, nosaukt vārdā sajūtas, iedomātas domas, redzētas bildes - it kā akceptēt to, ko es jūtu, kas nāk pāri malām un tajā pat laikā pēc mirkļa mainās. It kā piederēt pasaulei, bet ar pateikto - aiziet no tās. Dzīvot savu dzīvi. Taču ik pa laikam atstāt istabas aizkarus līdz galam neaizvērtus.
Un man patīk, ka cilvēki arī dalās. Līdzīgās vai citādās sajūtās. Patīk, kad pasaka kaut ko tik personīgu un tajā pat laikā nozīmīgu citiem, kas liek padomāt vai priecāties par līdzīgo sajūtu, kas savā ziņā paijā tavu emocionālo stāvokli. Taču nereti arī tā ir iespēja teoretizēt, dot padomus. Plika teorija, ko vairums no mums zina, izlasa, aizmirst, dzīvo tālāk, izlasa, zina, aizmirst, dzīvo tālāk.
 Un tās varbūt arī ir jaunās izmaiņas. Nē, pat ne izmaiņas. Kad mazāk guli, esi sajūtīgāks, pārjūtīgāks un centies netērēt savu laiku lieki, jo zini, cik tev tas ir dārgs. Apstājies pie tiem pateiktajiem teikumiem, kas ir izteikts pēc būtības, nevis, lai nošarmētu.
Ieraudzīt, kā mainās mūsu ideāli un kā mainās teoriju uzburtās ainas. Iedomātie ideāli. Un tas ir lieliski, ka tādas izmaiņas var pamanīt un ka vispār notiek izmaiņas. Piedzīvo mazu pārsteiguma momentu, saprotot, ka šobrīd esi vai pirms mirkļa biji kaut kādā vienā vai otrā grāvja malā. Atrodies slapjā vietā, kur tikko ar skaļu blīkšķi esi ievēlies, proti, noskaties, kā sabrūk kāds rūpīgi gadu gadiem būvētais un lolotais ideāls.
Šajos teikumos nav nožēla vai - ak, cik tas ir traki!- un nav arī sajūsmas spiedzienu - re, re, kā es attīstos caur prieku un bēdām. Bet kaut kāds emocionālais fons noteikti ir visos nosauktajos gadījumos, jo šķirties no reālā vai iedomātā jau nemaz nav tik vienkārši.
Būtībā tas gluži vienkārši parāda, ka mūsos ir tik daudz uzpūsto burbuļu, aizvērto acu un izmainīto realitātes sajūtu. Ļoti daudz. Un nedomāju, ka vienā dienā tu pamosties un pēkšņi visu skaidri redzi vai arī - zini, kā jābūt (jo tā jau mums vairākumam arī šķiet), un vēl jo vairāk - tu zini kā otram būs būt.
Domāju, ka ilūzija ir arī mūsu aizsegs bailēm. Un labi, ka tā. Ilūzija brūk, arī bailes mainās, transformējas. Gan viena, gan otra ir mūsu pakāpieni, tiecoties uz priekšu, abas dod iespēju pakāpties dažus soļus arī atpakaļ.  Pēc ikviena kalna, seko ieleja. Kad tu brauc ar velosipēdu, tu jau zini, kas ir patīkamāk. Kad savukārt kāp pa karjeras kāpnēm, arī zini, kas ir patīkamāk. Taču kalni un ielejas - tikai abi kopā dod mums ko vairāk. Ko gan mēs saprastu no uzvaras, ja nezinātu, kā ir zaudēt!?

Ik pa laikam mūsu dzīvē notiek kādas izmaiņas - lielākas, mazākas, priecīgākas, mazāk priecīgas, kas ļauj mums skaļi (vai klusi pie sevis) pateikt - hei, karalis taču ir pliks!
Vai arī - hei, visa mana sociālo tīklu dzīve ir viens farss, jo man ir bail atzīt, kā ir pa īstam.
Vai arī - hei, es esmu laimīga un man ir gana!
Vai arī - hei, es pazūdu grāmatās, jo tā ir mana paslēptuve!
Vai arī - hei, kad man vajadzēs padomu, es tev to jautāšu!
Vai arī - hei, gribu dalīties, jo es tā liela augu!
Hei, es tevi iekāroju gadiem, pasaule!
Vai arī - hei, ....


Hei,
te runā Evita. Un man ir uzpampis acu plakstiņš, ataugušas krāsoto matu saknes, un es tik un tā jūtos piederīga un iederīga, un es vēl aizvien iekāroju tevi, pasaule.

Un galu galā -  hei, es šo rakstīju divos veiksmīgos mēģinājumos piekļūt pie datora.

Lai vasarā ir dažas lietas tev pa īstam. Tādas - īsti pa īstam, neklausoties citos un nesalīdzinot ar citiem, tev pa īstam un man pa īstam..





Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...