svētdiena, 2015. gada 10. maijs

Pamosties agrāk

Tā ir tāda laba sajūta, kad pamosties agrāk kā citi tavējie, kuri vēl miegā ķer kādu taureni vai peld straujā upē un miegā grimasē. Sapņi ir brīnumaina lieta. Reizēm tie atkārtojas. Ir arī tādi, kas pārsteidz, cik reāli tie šķiet, vēl pamostoties nevari saprast, kurā pusē atrodies.

Tad es klusi aizlavos uz virtuvi, pagatavoju sev brokastis, paskatos pa logu un mēģinu piefiksēt, kā es jūtos. Ziniet, reizēm tā ir, ka jūti ķermenī saspringumu, lai arī pamatu tam it kā neredzi. Un tie ir zelta vērti mirkļi, kad sazemējies ar tagadni. Redzi, jūti, dzirdi, satausti un sasmaržo... Savu dzīvi.

Izjūta, ka neviens tavā vietā nevar pieņemt lēmumus, liek sasparoties. Reizēm jau mums katram ir vēlēšanās, lai kāds mūs padara laimīgākus, turīgākus, skaistākus, vienkāršākus, tad mums patīk padusmoties, ja tā nenotiek. Jauki jau, ka nenotiek. Tas dod iespēju saredzēt savus iekšējos un vēl neiepazītos resursus, noteikt jaunus mērķus, jo tieši mērķi padara mūsu dzīvi dzīvu, padara to jēgpilnu. Tāpēc nebaidieties tos izvirzīt, un izgaršot ceļu, kad uz tiem virzāties.

Šodien ir mātes diena. Būt mammai. Un būt meitai. Esmu abās šajās lomās. Būt mammai, kura dod iespēju sajusties droši savam bērnam. Meitai, kura meklē patvērumu nedrošās situācijas.

Mana mamma man ir ļāvusi būt, būt pašai un piedzīvot stāstu par pašcieņu un brīvību. Mammas paļaušanās un ticība man devusi spēku noteikt mērķus, nebaidīties mīlēt un izzināt pasauli. Tādas īpašas attiecības. Mūža attiecības, kuras pamazām mainās, transformējas, bet sajūta, ka tevi kāds 'piesedz', paliek.

Lai skaists pavasara, plaukšanas, zaļošanas laiks. Lai izdodas izbaudīt. Ļaut sev piedzīvot piedzīvojamo. Atļaut sev būt tieši tādam, kāds esi. Meklēt iespējas redzēt tālāk un just plašāk.


Mīlestībā,
Evita



Dzīve kafijas tasē

Tuk turuk, šodiena, otrdiena, ik pa laikam snieg, Igaunija, ātri kļūst tumšs, gribu daudz gulēt, saņemu pāris zvanus no nepazīstamiem cilv...