pirmdiena, 2016. gada 9. maijs

Turpināties maijā.

M
A
I
J
S

Mamma
Aicinājums
Ilgas
Jaunava
Saldme


http://browndresswithwhitedots. tumblr.com

Šķiet, vārds 'saldme' ir jaunvārds, taču tas bija absolūti pirmais, kas  ienāca manos pirkstu galos, kad drukāju S burta turpinājumu.
Maijs ir mans mēnesis. Un šogad jo īpaši īpašu to izjūtu. Patiesībā varu to ļaut sev izjust, jo šobrīd nav jāsteidzas. Cik labi IR nesteigties! Sākotnēji tas mazliet uzbrūk, es domāju - miers, un tu nezini, kur lai no tā noslēpjas, ko lai padara, lai tikai nebūtu jāļauj sev piedzīvot mieru, mieriņu, taču pamazām tu pie tā pierodi un arvien labāk sadzīvo un izdzīvo. Miers tādā izpratnē, ka ļaujies ikdienas ritumam, sadzirdot sevi, nepazūdot pūlī un uzkrautajos pienākumos, pagatavo kafiju tad, kad vēlies, ļauj sev diendusā atbrīvot prātu un nedomāt, telefona zvanu noregulē klusuma režīmā, klausies kā pavasaris ienāk katrā dzīvajā šūnā, un kā organisms tam atsaucas.
Es ticu, ka ir cilvēki, kuri neko no tā nesajūt un varbūt pat pasmīn ko tādu lasot, jo viņi vienkārši dzīvo pa savam- strādā, ēd un turpinās, ir cilvēki, kuri jau vairākus gadus ir mierā, jo tā ir viņu ikdiena, ir cilvēki, kuri ik pa laikam sevi atgriež pie miera, laika periodi, kurus velta sev un savam iekšējam spēkam. Katram savi ieradumi, notikumi, pārdzīvojumi un piedzīvojumi..

Vēl pavisam nesen domāju un runāju par tēmu - ka citiem vienmēr būs, ko teikt par tavām izvēlēm un dzīvi. Tas ir neizbēgami, jo reizēm cilvēki domā, ka var palīdzēt otram ar savu uzstājīgo padomu vai komentāru, reizēm cilvēkiem dzīve ir tik ārkārtīgi sarežģīta, ka viņi meklē kādu, kura dzīvi padarīt mazliet grūtāku kā savējo un ir cilvēki, kuriem vienkārši ir ieradums runāt par visu, ko redz, tāda vārdu un domu caureja... Taču tikpat būtiski, cik to zināt vai saprast, ir spēt nodalīt - mans no tavs, tavs no mans. Neļaut otra viedoklim mainīt tavu un manu sajūtu par to, kā es gribu turpināties, it sevišķi, ja tā ir pietiekami spēcīgi sajūtama un skaidra. Jo mums katram ir savi pienākumi, atbildības, uzdevumi un katram no mums ir citas garšas izjūtas, tāpat kā sāpju slieksnis.


http://browndresswithwhitedots.tumblr.com


Tātad maijā viņa pamodās savā vecvecāku mājā, kur nebija sen bijusi. Atvēra aizkarus, kas nebija atvērti vairākus gadus (vismaz tā viņai šķita). Maijs šajā gadā bija neticami vēlīgs un silts. Tāpēc viņa varēja gulēt, apsedzoties tikai ar savu jaku. Jaku, kuru nesāja līdzi vairākus gadus. Ik dienu un nakti. Tai bija nozīme. Tā nesa līdzi notikumus, kurus nevar tāpat aizmirst. Un nevajag. Šorīt viņa skaidri saprata, ka nekad tos neaizmirsīs, jo tā ir daļa no viņas stāsta. Un stāsts ir skaists. Stāsta būtība ir skaista. Taču katram ir savi uzdevumi šajā dzīvē. Un šobrīd viņa ir pamanījusi savējos. Atgriezusies no vairāku gadu klejojumiem pa pasauli, viņa šorīt to apjauta tieši un skaidri. Viņa turpināsies. Savā garā un būtībā. Katru dienu izdarot ko labu sev un kādam, kurš palīdzību nemaz nelūdz, iespējams, nemaz nenovērtē. Viņa būs laba sev un pasaulei. Pasaule ir laba. Tā dod iespējas. Ikkatram. Arī viņai. Vairākus gadus gājusi pret sevi, viņa ir nonākusi pie sevis, mājās. Un tieši pasaule viņā ir parādījusi tik daudz - viņas pazemību, dziļdomību, stulbumu, bagātību nabadzībā, cilvēku dažādās sirdis un vērtības. Viņa sāks ar vecvecāku māju, kurā vienmēr ir jutusies pasargāta, bet tagad sargājama ir māja. Jo tai ir nozīme. Vienmēr būs. Vietai, kur atgriezties, dzīvot, būt, smieties, raudāt, klupt un celties, lasīt, rakstīt, kliegt, sadzirdēt, turpināties...

Pinterest.com



Lai jums skaists maijs, mani mīļie un mīļās!

Es no sirds un patiesi jūs mīlu un vēlu labu!

Tiekamies,
Evita




Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...