piektdiena, 2011. gada 30. decembris

gada pēdējā ziņa


Balts, balts sniedziņš iedomāts
krīt no gaisa piektdienā...


Labdien, mani mīļie un mīļās!

Šodien ik pa laikam iedomājos, ka vēlos atrast laiku, lai jums uzrakstītu. Es nudien nezinu, kādas ir mana spēka rezerves un vai spēšu savas domas un sajūtas darīt zināmas arī jums, lai jūs sajustu to mīlestību un mieru, ar kādu vēlos jūs uzrunāt.

Vai ar tevi kādreiz ir bijis tā, ka ejot pa ielu, pavisam negaidot, tevī ieplūst patiess prieks? Tāds īss, īsts un spēcīgs laimības mirklis? Man šodien tāds bija. Pēc negulētām naktīm, pēc divu dienu galvassāpēm un pēc fantastiskas pārpūles - es to sajutu. Reizēm ar mums notiek neizskaidrojamas lietas, reizēm mēs saņemam kādu apbalvojumu, kādu dāvanu, kaut ko ļoti īpašu. Tu jau saproti, ka es nerunāju par jaunu tv, kurpēm vai algas pielikumu. Un tieši tas, ka mēs nevaram visu kontrolēt un paredzēt(lai cik ļoti mums reizēm to gribētos), padara dzīvi piepildītu ar jaunām un jaunām izjūtām.

Gribēju vēl tev jautāt, ja atļausi. vai tev ir izdevies kādu šogad pārsteigt? Pavisam negaidot, kādam pateikt paldies par to, ka tev ir bijusi iespēja viņu satikt, iepazīt vai sadzirdēt. Ja esi atlicis to uz vēlāku laiku, ir īstais mirklis. Pavisam drīz jau mēs būsim citā gadā. Taču tajā pat laikā man jāsaka, vispirms pajautā sev, vai tu to vēl aizvien vēlies. Pajautā sev, ko tev nozīmē uzdrīkstēšanās, iniciatīvas izrādīšana, ko tev nozīmē kāda cilvēka ielaišana savā personiskajā telpā, kurā mīt tavi sapņi, apņemšanās, vilšanās un tava neatkārtojamā pieredze. Pajautā arī sev, ko tev nozīmē atteikums, jo bieži vien šīs bailes traucē kaut ko pieredzēt.

Man šis gads ir bijis dažāds. Ja godīgi, atceros tikai dažus spilgtus notikumus. Tāpēc jājautā sev, vai man ir slikta atmiņa, vai esmu dzīvojusi tā, ka tas nav bijis pārāk nozīmīgi man? Taču esmu ieguvusi lielisku pieredzi un šobrīd skaidri zinu, ar kādiem cilvēkiem man nekad nebūs pa ceļam. Esmu iepazinusies ar dažiem lieliskiem cilvēkiem un personībām. un nepamet mani sajūta, ka tas nav tāpat vien. Lai cik es savā prātā nepārcilātu šī gada atmiņas, tās man vairāk saistās ar cilvēciskām attiecībām. un es patiešām esmu laimīga un pateicīga, ka man ir tā iespēja to visu piedzīvot.

Pavisam nesen, šķiet, kādā jaukā koncertā es atskārtu, ka esmu gatava dalīties ar savām prasmēm, zināšanām un pieredzi. Sapratu, ka ir brīnišķīgi vienkārši būt, nepretojoties tam, kas tu esi un kāds ir tavs dzīves uzdevums.

Es jums vēlu sekot savai sirdsbalsij, uzdrīkstēties gribēt, nebaidīties no iniciatīvām, ļaut sev un citiem būt pašiem un vienmēr atstāt kādu brīvu vietu pārsteigumam! Es vēlu jums būt labiem cilvēkiem!

Ar mīlestību,
Evita

bilde no www.browndresswithwhitedots.tumblr.com ir lietas, ko negribot iemīli.

trešdiena, 2011. gada 28. decembris

pēc svētkiem.


Šobrīd manu prātu un laiku ir atņēmis mans maģistra darbs. Lūk, tā es arī jūtos, kā tie putni būrī, kuri pasauli var izbaudīt tikai pa šķirbu..)
Es ļoti vēlējos jums uzrakstīt skaistus vārdus ziemas saulgriežu laikā. Nepaspēju. Manas dienas aizrit rēķinot un aprakstot datus. Mana valoda ir tieša un uz pierādītiem faktiem balstīta. Naktis negulētas, izskats..jā, par to nerunāsim šoreiz..)
Reizēm man gribas raudāt no tā, ka nesanāk un reizēm man gribas raudāt no tā, ka sanāk.
Taču svētki man arī bija. Varētu teikt, ka tā bija pārvietošanās no viena punkta uz otru. Nākamgad tā nedarīšu. Arī man ir dažas apņemšanās, ko esmu atstājusi jaunajam gadam. Man šķiet, ka galvenais svētku sajūtas radītājs ir miers tevī pašā. Šo miera sajūtu izdevās notvert tikai pie manas mammas. Laikam tāpēc, ka mana mamma ir pēdējo gadu laikā spējusi pieņemt nopietnus lēmumus, kas vienmēr nes kaut ko jaunu un vienmēr kaut kas tiek arī zaudēts. visu nevar.
Tas, ko vēl šajos svētkos sapratu, ka ikviens vēlas novērsties no cilvēkiem, kuri ir aizvainoti, dusmīgi, manipulatīvi, egoistiski. Un ir ļoti vērts domāt par to, kā mani uztver un redz citi. Nevis tāpēc, lai saprastu, kas labi vai slikti, bet tāpēc, lai iemācītos sevi analizēt.
Taču tajā pat laikā no cilvēkiem, kuri rada tevī ne pārāk patīkamas izjūtas un asociācijas, var daudz mācīties. Un vēl var paskatīties, kā ar tādiem cilvēkiem runā bērni. Es vienmēr saku, ka mēs nevienu nevaram pasargāt no viņam paredzētiem zilumiem un puniem. Ne lielos, ne mazos.

Esmu par pareizajām izvēlēm, lai kādas tās šķistu citiem, atceries - tā ir Tava dzīve! Uz priekšu!

Lai jums labiem darbiem, vārdiem, emocijām bagāta šī svētku nedēļa!

evita

bilde.

piektdiena, 2011. gada 16. decembris

Pēterītis var.


Jā, dārgie un dārgās, kā jau iepriekš teicu, šeit mazliet mazinājies ierakstīto ziņu skaits. Pa šo laiku top zinātne, bet, es ceru, ka divās nedēļās tā jau būs pietiekoši sarakstīta. Taču šodien neko daudz savos rakstu darbos neesmu izdarījusi. šodien es biju uzaicināta apmeklēt Ziemassvētku pasākumu bērnudārzā. Mazie lāči patiešām aug, un viņu prasmes attīstās un pilnveidojas. Reizēm manās acīs varēja samanīt asaras, tās laimes un labizjūtas, prieks par meitas lielisko solo dziedājumu un dzejoli. Aizdomājos par to, vai mans slinkums ir attaisnojums, kāpēc neesmu viņu aizvedusi uz kādu bērnu dziedāšanas ansambeli. protams, ka nav. Dāmas, kurām vadīju pozitīvās intervences nodarbības, daudz runāja par saviem mazbērniem un to, cik daudz viņas ir darījušas, lai viņu mazbērni tiktu attīstītu papildus, cik ļoti tas viņiem ir noderējis dzīvē. klausījos un patiešām priecājos, kā arī apbrīnoju viņas par uzņēmību, mērķtiecību, labestību. Paldies viņām par to.

Šādos svētkos ļoti labi var novērot, kā bērns jūtas, kādas ir viņa attiecības ar vecākiem, kādas viņam ir izveidojušās attiecības ar sevi. Var novērot, kādu lomu viņš grupā spēlē un kā viņu uztver audzinātājas. un, ja, var, protams, labi redzēt, kā vecāki uztver savu bērnu un kādas ir viņu gaidas.

Šajā laikā pabiju arī jauno zinātnieku konferencē. man tā bija jauna pieredze, iespēja attīstīt prezentācijas prasmes, attīstīt zinātnisko terminu lietošanu, sadzirdēt, par ko interesējas citi speciālisti. Manā auditorijā bija pārsvarā pedagogi. izsecināju, ka šobrīd aktualitāte pedagogiem ir - individuāla pieeja katram bērnam. sēdēju un domāju, kur tā paliek ikdienā? vai tiešām teorija no prakses tik ļoti atšķiras? ir skaidrs un ļoti labi saredzams, ka daaaudz pedagogu vēlas atbrīvoties no grūtākiem bērniem. jā, viens bērns var daudz izdarīt. viņš var iesist citiem, viņš var traucēt citus un līdz ar to arī uztveramo materiālu. taču šeit kā reiz ļoti noderētu individuālā pieeja. vislabāk skolotāja palīgs, kurš ārvalstīs nav pedagogs, bet gan apmācīts cilvēks, visbiežāk bezdarbnieks, kurš palīdz skolotājam. viņš ir tas, kas saka, Pēterīt, šķir 93.lpp un sāc lasīt. Pēterīt, nākamreiz ir jāizpilda 13.uzdevums. Un Pēterītis neiepaliek, Pēterītis paspēj tikt līdzi un jūtas - eh, cik labs. Līdz ar to.. nu jā, jūs jau paši zināt., kādi ir tie ieguvumi.

Es arī ļoti ticu mūsu izglītības ministram un ticu, ka mūsu pedagogi būs tik kvalificēti, lai viņi spētu realizēt ministra nākotnes izglītības redzējumu.

Mainīties, tas vienmēr ir grūti, taču tas vienmēr ir ļoti nepieciešami.


Lai gardas piparkūkas un jaukas brīvdienas!

Evita

bilde

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

sabira.


Pamostos no rīta un nesaprotu, kāpēc tāds tukšums. duru ar pirktu vēderā - tukšums, duru telpā - tukšums.
Iztukšota. tā, ka ēdienam garšu nesajūti nemaz. piekrīti sev, ka tas ir mazliet dīvaini.
rezerves atdotas un izdalītas ikvienam pretimnākošajam - ar smaidu, runāšanu, ar uzklausīšanu, ar domāšanu līdzi, ar acu skatienu. te nu vari tikai domāt, ka no tā taču vajadzētu uzlādēties. nekā nebija. tukšums, es jums saku. aizver acis un saproti, ka vēlies prieku ielīstam, pārņemam un sanam.
atver acis, vējš sniegpārslas svaida. varbūt sadzirdēja. prieks sabira tukšajā vēderā.
labu apetīti!

evita

bilde te.

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

pašiedvesma

Kāda ir jūsu mīļākā grāmata, raudamais gabals, mūzikls, filma, maršruts un vēl un vēl? Neizskaidrojamas ir tās sajūtas, kas pārņem ķermeni, kad izdzirdi skanam kaut ko tik sev mīļu. un neizskaidrojami, kāpēc tev tas ir tik mīļš. citi rauc degunu, saka - fuii, kā tu vari to klausīties, noskatīties.
Bet es smeju un saku, ka visas mana vecuma meitenes ir uzaugušas ar Dirty dancing (Helmut, man ļooti patīk arī Grease, bet ar to mēs varētu būt tikai labi draugi, taču atdotos es citam.. he). daudzas tajā laikā ir sapņojušas, ka viņas tā dejos, un viņām tā pieskarsies Patrick Swayze un varbūt kāda pat ir satikusi tādu pašu kā viņš (tēlu) vai cer vēl satikt. Tas jau tos sapņus no realitātes bieži vien atšķir, ka sapņos mēs varam piedzīvot visu, ko vien mūsu fantāzija ļauj iztēloties. ak, un ko tik tā mums ļauj. (smaidu)Sapņi mūs glābj situācijās, kad psiholoģiski ir ļoti smagi un nedroši. Taču visi kā viens nu jau zina, ka sapņi ievelk un ir tādi cilvēki, kuri vienā brīdī ar tiem ir tā identificējušies, ka nespēj vairs daudz izšķirt iedomas no realitātes.

Bet, draugi, lasītāji un mana bloga sekotāji, šodien es gribēju padalīties ar dažām bildēm, kas mani iedvesmo gatavoties Ziemas saulgriežiem. Tā kā šobrīd es ļoti nopietni rakstu savu maģistra darbu un diemžēl arī šeit ideālais no reālā atšķiras, tad man pašai ir fiziski nepieciešams kaut kas skaists, kaut kāds iekšējs spēks, lai soli pa solim virzītos uz mērķi, jo tas man pašai ir būtiski.

Tātad šodien mani piepilda ar skaistuma spēku un radošumu (šādi es strādāju ar savu pazemināto enerģijas daudzumu un negribēšanu darīt man nepatīkamus darbus, profesionāli varētu teikt, ka es sevi pozitīvi vadu:)tas, kas salasāms un saskatāms zemāk.

1. Ir iestājusies tumsa. ir brīvdiena. ir sajūta, ka šo nakti izgaismo tās gaismas, kas piestāv tikai ziemai. sarunas ar draudzeni līdz pagurumam.varbūt ar mammu.



2. Iepriekš vienmēr uzmeistaroju vainagu, ko pielikt pie durvīm. šo tradīciju es pārņēmu no kāda aktieru pāra, kas kādu laiku mums dzīvoja kaimiņos. Tagad man būtiski vismaz kaut ko pagatavot un izskaistināt. ir mājas, kurās pat neieejot var sajust siltumu.

3. Balts. reizēm baltais uzbur vēl neiepazītas emocijas. baltais man saistās ar patiesību, vieglumu, jaunavību un jaunu ceļa sākumu.



4. ir vienmēr interesanti vērot, kā katrs izrotā egli. bieži vien ar spīguļiem. man spīguļu vietā labāk patīk bumbas no mūsu pašu pupiņām, zirņiem un ķirbju sēklām.



Spēt uzburt noskaņu ne vienmēr izdodas uzreiz
, bet visu var iemācīties. Man šķiet, ka precīzi ir teikts, ka Dievs ir mazās lietās.


Izdošanos,
evita

bildes no victonia.com, hearthandmadeuk.blogspot.com, australiaentertains.com

Dzīve kafijas tasē

Tuk turuk, šodiena, otrdiena, ik pa laikam snieg, Igaunija, ātri kļūst tumšs, gribu daudz gulēt, saņemu pāris zvanus no nepazīstamiem cilv...