piektdiena, 2011. gada 30. decembris

gada pēdējā ziņa


Balts, balts sniedziņš iedomāts
krīt no gaisa piektdienā...


Labdien, mani mīļie un mīļās!

Šodien ik pa laikam iedomājos, ka vēlos atrast laiku, lai jums uzrakstītu. Es nudien nezinu, kādas ir mana spēka rezerves un vai spēšu savas domas un sajūtas darīt zināmas arī jums, lai jūs sajustu to mīlestību un mieru, ar kādu vēlos jūs uzrunāt.

Vai ar tevi kādreiz ir bijis tā, ka ejot pa ielu, pavisam negaidot, tevī ieplūst patiess prieks? Tāds īss, īsts un spēcīgs laimības mirklis? Man šodien tāds bija. Pēc negulētām naktīm, pēc divu dienu galvassāpēm un pēc fantastiskas pārpūles - es to sajutu. Reizēm ar mums notiek neizskaidrojamas lietas, reizēm mēs saņemam kādu apbalvojumu, kādu dāvanu, kaut ko ļoti īpašu. Tu jau saproti, ka es nerunāju par jaunu tv, kurpēm vai algas pielikumu. Un tieši tas, ka mēs nevaram visu kontrolēt un paredzēt(lai cik ļoti mums reizēm to gribētos), padara dzīvi piepildītu ar jaunām un jaunām izjūtām.

Gribēju vēl tev jautāt, ja atļausi. vai tev ir izdevies kādu šogad pārsteigt? Pavisam negaidot, kādam pateikt paldies par to, ka tev ir bijusi iespēja viņu satikt, iepazīt vai sadzirdēt. Ja esi atlicis to uz vēlāku laiku, ir īstais mirklis. Pavisam drīz jau mēs būsim citā gadā. Taču tajā pat laikā man jāsaka, vispirms pajautā sev, vai tu to vēl aizvien vēlies. Pajautā sev, ko tev nozīmē uzdrīkstēšanās, iniciatīvas izrādīšana, ko tev nozīmē kāda cilvēka ielaišana savā personiskajā telpā, kurā mīt tavi sapņi, apņemšanās, vilšanās un tava neatkārtojamā pieredze. Pajautā arī sev, ko tev nozīmē atteikums, jo bieži vien šīs bailes traucē kaut ko pieredzēt.

Man šis gads ir bijis dažāds. Ja godīgi, atceros tikai dažus spilgtus notikumus. Tāpēc jājautā sev, vai man ir slikta atmiņa, vai esmu dzīvojusi tā, ka tas nav bijis pārāk nozīmīgi man? Taču esmu ieguvusi lielisku pieredzi un šobrīd skaidri zinu, ar kādiem cilvēkiem man nekad nebūs pa ceļam. Esmu iepazinusies ar dažiem lieliskiem cilvēkiem un personībām. un nepamet mani sajūta, ka tas nav tāpat vien. Lai cik es savā prātā nepārcilātu šī gada atmiņas, tās man vairāk saistās ar cilvēciskām attiecībām. un es patiešām esmu laimīga un pateicīga, ka man ir tā iespēja to visu piedzīvot.

Pavisam nesen, šķiet, kādā jaukā koncertā es atskārtu, ka esmu gatava dalīties ar savām prasmēm, zināšanām un pieredzi. Sapratu, ka ir brīnišķīgi vienkārši būt, nepretojoties tam, kas tu esi un kāds ir tavs dzīves uzdevums.

Es jums vēlu sekot savai sirdsbalsij, uzdrīkstēties gribēt, nebaidīties no iniciatīvām, ļaut sev un citiem būt pašiem un vienmēr atstāt kādu brīvu vietu pārsteigumam! Es vēlu jums būt labiem cilvēkiem!

Ar mīlestību,
Evita

bilde no www.browndresswithwhitedots.tumblr.com ir lietas, ko negribot iemīli.

2 komentāri:

  1. Paldies, Evitiņ. Tu esi fantastiska, un Tu to jau sen zini.
    Vita Kūlīte :)

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, Vitu, par jaukajiem vārdiem un par to, ka lasi.

    AtbildētDzēst

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...