trešdiena, 2011. gada 28. decembris

pēc svētkiem.


Šobrīd manu prātu un laiku ir atņēmis mans maģistra darbs. Lūk, tā es arī jūtos, kā tie putni būrī, kuri pasauli var izbaudīt tikai pa šķirbu..)
Es ļoti vēlējos jums uzrakstīt skaistus vārdus ziemas saulgriežu laikā. Nepaspēju. Manas dienas aizrit rēķinot un aprakstot datus. Mana valoda ir tieša un uz pierādītiem faktiem balstīta. Naktis negulētas, izskats..jā, par to nerunāsim šoreiz..)
Reizēm man gribas raudāt no tā, ka nesanāk un reizēm man gribas raudāt no tā, ka sanāk.
Taču svētki man arī bija. Varētu teikt, ka tā bija pārvietošanās no viena punkta uz otru. Nākamgad tā nedarīšu. Arī man ir dažas apņemšanās, ko esmu atstājusi jaunajam gadam. Man šķiet, ka galvenais svētku sajūtas radītājs ir miers tevī pašā. Šo miera sajūtu izdevās notvert tikai pie manas mammas. Laikam tāpēc, ka mana mamma ir pēdējo gadu laikā spējusi pieņemt nopietnus lēmumus, kas vienmēr nes kaut ko jaunu un vienmēr kaut kas tiek arī zaudēts. visu nevar.
Tas, ko vēl šajos svētkos sapratu, ka ikviens vēlas novērsties no cilvēkiem, kuri ir aizvainoti, dusmīgi, manipulatīvi, egoistiski. Un ir ļoti vērts domāt par to, kā mani uztver un redz citi. Nevis tāpēc, lai saprastu, kas labi vai slikti, bet tāpēc, lai iemācītos sevi analizēt.
Taču tajā pat laikā no cilvēkiem, kuri rada tevī ne pārāk patīkamas izjūtas un asociācijas, var daudz mācīties. Un vēl var paskatīties, kā ar tādiem cilvēkiem runā bērni. Es vienmēr saku, ka mēs nevienu nevaram pasargāt no viņam paredzētiem zilumiem un puniem. Ne lielos, ne mazos.

Esmu par pareizajām izvēlēm, lai kādas tās šķistu citiem, atceries - tā ir Tava dzīve! Uz priekšu!

Lai jums labiem darbiem, vārdiem, emocijām bagāta šī svētku nedēļa!

evita

bilde.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...