piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Mākslinieki

Pienāk noteikts mirklis dzīvē, kad kaut kas nenovēršami mainās - cilvēki atnāk vai aiziet, emocijas palēnām "spiež pie zemes", mainās vara, gūsti traumu, saslimsti vai izlasi grāmatu, kas tevi līdz sirds dziļumiem satriec, tādā veidā dodot iespēju ienākt tevī jaunajam, gaismai, tumsai, krēslai, bet tevī nenoliedzami ir izmainījusies sajūta šajā pasaulē.
Vai esi piedzīvojis tādu mirkli, kad stāvi un saproti - tā kā iepriekš nekad vairs nebūs. Nekad. Tas tevi satriec un neļauj izkāpt kādu laiku no gultas. Kamēr mēs, cilvēki, sākam meklēt kā pielāgoties, kā izmainīt savu attieksmi pret sevi, pret citiem, pret pasauli, meklējam iespēju pieņemt notikušo, mēģinām atvainot, attaisnot, nomelnot, noliegt, izkliegt... Un tā tas ir. Vienmēr kāds iestrēgs notikušajā un turpmāk būs dusmīgs uz pasauli un aizvainots uz dzīvi. Un vienmēr būs kāds, kas saredzēs iespēju sākt iepazīt jauno pasauli vai  uztvers notikušo kā mācību, ko jāapgūst. Un mums taču vienmēr ir iespēja izvēlēties. Arī tad, ja šķiet, ka nav tādas dotas, tas vienīgi nozīmē, ka tu izvēli jau esi izdarījis - neredzēt.
Lai arī reizēm žurnālu saldums kaitina un arī neprātīgi laimīgās sievietes, kas dod padomus laimīgai dzīvei, tomēr tā ir iespēja attīstīt kritisko domāšanu un pajautāt sev - kas no tā visa man der un kas - neder.

Jebkurā gadījumā dzīve ir arī sāpes, vienatne, skumjas, ilgas, tāpat kā dzīve ir prieks, laimība, jautrība, nebēdnīgums. Un no tā var  tikai secināt, ka mūsos katrā dzīvo pa māksliniekam, kurš krāsas šķaida, jauc, liek tām mirdzēt,  notušē tušējamo vai mazliet atkal pieklusina krāsu toņus.

Lai jums lieliskas brīvdienas, mākslinieki un mākslinieces!
pinterest.com



Evita


Viss ir viens. Viss ir vienots.

Viņas somā bija tikai dažas mantas - atslēgas, noputējusi kastīte, dažas drēbes, mazliet nauda un atmiņas. Ceļš bija gana tāls, lai viņa ik...