Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: janvāris, 2010

bonuss

foto: http://www.filmofilia.com/

un jā, lai cik tas ir stulbi, parasti, nevērtiigi....
es shodien gribētu atkal lasiit 'krēslu'.

vienalga vai tas noziimētu, ka es sapņotu, vai aizmirstos grāmatas sižetā.
bet varbūt shodien man vajag savu varoni. kas var gandriiz visu. un edvards taču tāds ir.


nekas, pagatavoshu vakariņas. un viena pati apēdiishu tās. ēdiens reizēm palīdz. tā vismaz runā. un kāpēc tam neticēt?

tāda tā vakardiena.

ir bijis tā, ka, ieraugot kādu sev noziimiigu cilvēku, pēkshņi kājas neklausa. it kā, ja mēģinātu izkustēties, pakluptu. sirds sitas un tad... o jā, man mulķiigi jāsmaida. un to nevaru kontrolēt. vēl neprotu. un pēcāk liekas - jezus, kas ar mani notiek!? citi var parunāt, bet ko es? tik smaidu. un vēl klusi pie sevis lūdzos par to,lai tikai man netuvotos, jo tad ar mani ir pagalam. izgāziishos. mulķiigi, jo gribas jau gribas to tuvoshanos.
vakar piedziivoju ko pavisam savaadu. vispirms, mistiski kursa biedrenei masiinas atslēga iesprūda tur, kur tai nevajadzēja sprūst. salām, mūķējām kā mācējām, sadabūjām večus, jo tiem vismaz apziņa, ka saprot un prot, bet nekāda rezultāta. salām. mēģinājām arii veikt marte meo ar auto. nekā. salām tālāk. pēc 40 minūtēm nospriedām, ka nebūs nekāda labuma, ja salsim visas. māra palika gaidiit viiru. ceru, ka viņai ilgi nebija jāgaida. mēs, pārējās, devāmies uz busu. un tur. kaut kādā busā, kaut kādā čuhņā satieku senu darba kolēģi, kura kā reiz pirms d…

roodž. (:

shodien ir tenisa diena. skatos un briinos. izturiiba, spēks, inteliģence, precizitāte. un, protams, es par rodžeru. jo viņs tāds ieturēts, stabils un, man sķiet, uz viņu var paļauties. (:
mēs ar draudzenēm reizēm esam prātuļojushas, cik feini tas ir, kad kāds sevii pamaniijis (citu reizi jau vecāki arii pie vainas:) un attiistiijis talantu. es nudien tā arii gribētu. nevaru tikai saprast, ko tieshi man būtu jāattiista.

saulainajā, taču dikti aukstajā dienā,
evita

foto: http://lifehackery.com/qimages/5/used-tennis-balls.jpg

ātrvilciena pieturas.

dienas skrien. vakar bija pirmdiena, bet riit jau treshdiena. un es censhos laikam tikt liidzi. jāatziist, reizēm ar mani ir tā, ka atmetu ar roku, ja neizdodas. reiz ar mani nebija interesanti spēles spēlēt. ja neuzvarēju, tad ne tikai rokas pa gaisu, bet visi spēles kauliņi arii. tagad es domāju, cik paredzama biju. tādi nu mēs reiz kļūstam. pashi sev un arii citiem. man patiik pretoties manai paredzamiibai. censhos izrauties no rutiinas. reiz kāds mūks uzskatiija par atkariibu to, ja dara vienas un tās pashas lietas ierastā seciibā un tā katru dienu. modinātājs - čiibas - drēbes - zobubirste - utt. viņs centās katru dienu kko pamainiit. laikam baidiijās klūt par atkariigo. es arii katru dienu censhos savu dienas ritmu mazliet pamainiit. ne pārāk labi izdodas, jāatziist.

tāda maza atkāpe manā stilā. shodien es domāju, cik žēl, ka mums nav ātrgaitas vilcieni. iekāp un pēc neilga laika esi galapunktā. tā es varētu mainiit savu ieradumu. proti, braukt vairākas stundas liidz sasniedzu ri…

slinkā pirmdiena

tas, ka esmu pēc dabas slinka, man nav jaunums. bet shodiena ir ekstra slinka. vismaz tās sākums. jā, citi jau dodas pusdienās, bet es vēl mielojos ar brokastu pārslām. un neticama temperatūra aiz loga, tikai -7°. jo vakar no riita, pie manu vecāku mājas lieveņa, rādiija -28°.
un sonakt esmu atgriezusies tallinā. par savu nedēļas nogali gribēju rakstiit. cik tā galu galā izvērtās laba. laba skan nekaa, vai ne?
tā kā esmu izvēlējusies iegūt arii maģistra grādu, tad ar lielu atbildiibas sajūtu piektdienās braucu un braukshu uz lekcijām. un tā kā arii esmu izvēlējusies kādu laiku padziivot tallinā, tad man uz skolu jāmēro samērā tāls ceļsh. 300 ar astiiti. tas mēdz nogurdināt. un turpmāk arii būs jāmeklē naktsmājas. un shoreiz es naksņoju pie draudzenes evitas. evita mani sagaidiija ar pamatiigām vakariņām. interesantām sarunu tēmām (un divas galvas taču gudrākas. it sevisķi, ja abām ir zināshanas par cilvēka psihi.(:). ar fotoaparātu. un dažādiem mūzikas jaunumiem. sapratām, ka mēs tādas …

p.s.

un jā, man nav kāmera, tāpēc man ar tām bildēm shvaki. kaut gribētos jau man arii te kaut ko ielikt. es, protams, nezinu vai vajag, jo citiem taču tik skaisti sanāk. un es varbūt pamatiigi izgāziishos.
bet nekas. riiga palika pavecs canon, paņemshu piektdien to. redzēsim, kā man veiksies.
un vēl viens jā, man nepatiik, ka es nevaru atrast, kas man te jānoregulē, lai varētu uzrakstiit garo i, s ar jumtiņu, l ar sviitriņu...

tagad gan federeram jāpajūt liidzi. un tad atzinums. hehehe

sii juu...

nav.

šodien jau esmu pabijusi sporta zālē. un jā, noskrēju apliiti par vakardienu.Argo man shodien teica- zdrastvujte. pabriiniijos, ka krieviski, es gan viņam atbildēju tere hommikust! :) Un visi tik sporto un sporto. meitenes stieņus cilā. un puikas jau arii. iesildās viņi, skrienot ar zeķēm. un esot tajā sporta hallē, es atcerējos, kādā trenējāmies mēs. es, dita, liene, zane, zanda, guna. kuru nenosaucu? tā smirdēja pēc melnās gumijas. bija auksta. mums jau tāpat bija interesanti. pashas bijām viena otrai trenažieris. bet priecājāmies mēs, kad sākās silts laiks. kad iesoļojām mēs lepni daliņa stadionā. patiesiibā mēs skrējām gar pauku priedēm, gar gauju.
bet tas nav tas, ko gribēju teikt. aizplāpājos es atkal.
pirms mirkļa apskatiijos pa logu. un nav. skaistā ledus kārta uz kokiem ir pazudusi. un es to pamaniiju tikai tagad. kad nez' tas skaistums pazuda? vakar? aizvakar? shonakt?
Tā ir, pie visa mēs pierodam. gan pie skaistā. gan pie loti, loti skaistā. gan pie grūtiibām. pie citas …

pirmdiena esot grūta diena.

man tā bija dikti laba. produktiiva. un saule spiideeja.
tagad jau gan ir tumsa aiz loga. tāpēc es mazulietiņ ilgojos pēc gaishākiem, siltākiem vakariem.
es izdariiju vienu dikti labu darbiņu. mums maijā skolai salidojums. Valmieras skolai. un vajadzēja uzrakstiit par vidusskolas laiku. kā mums tur gāja. sākumā man shķita (ints, mans draugs:), ir shodien izskaudis no manas leksikas "liekas". kas liekas, tas sasitas, ja?:), ka neko neatceros, bet vēlāk rakstiiju un priecājos, cik burviigs tas laiks ir bijis. un man nepavisam nav sajūta, ka pagājushi jau 10 gadu.
teātri mēs spēlējām, podus gāzām, iemiilējāmies viens otrā un neiemiilējāmies, popielās priizes ieguvām. es ceru, ka spēshu atrast un ieskeneet kādu tā laika bildi. bet tad, kad aizbraukshu pie mammas. tur man glabājas visas atmiņu klades, vēstules, bildes un seno laiku izjūtas.
shodien es uzcepu maiziites kā senos laikos - uz pannas, olā + pienā apmērcētu un ar ievāriijumu apsmeereetu. visiem garshoja. riit par to noskr…

hua mulan.

vai tev reizēm ir bijis tā, ka liekas, ko nu es vēl ko teikshu? jo ir sajūta, ka citi to jūt un zina kaut kā savādāk. spēciigāk? dziļāk? nu kaut kā tā vairāk pa iistam.
man tā reizēm ir. patiesiibā bieži. kad saskaros ar gudriem cilvēkiem, kad noskatos kādu man noziimiigu filmu, kad izlasu kādu iipashu stāstu.

vakar noskatiijos filmu Hua Mulan. un tieshi peec taas man bija shii sajuuta, par kuru runāju. tik daudz riiciibu kaut kā augstāka, lielāka, sveetāka vārdā. atmetot domu - bet kāds man no tā labums? nevaru pat atrast vārdus, lai aprakstiitu to sajūtu, kas rodas, skatoties to un vēl kādu laiku pēc noskatiishanās.
beznosaciijumu miilestiiba. laikam jau visvairaak par sho man bira asaras viena peec otras. arii par pārlieciibas spēku. par cieņu. par izturiibu. par rūpēm. par savaldiishanos. par spēju nebūt atkariigam no otra.
es zinu, ka es tā nespētu, nevarētu. gribētu sev. gribētu vairāk. un visvairāk jau dēļ sevis. lai es justos laimiiga. lai es justos miilēta. lai es, es, es...

jāat…

ilgi.

esam klāt. atbraukushi. vietu varētu dēvēt par Tallinas pļaviniekiem. māja pie mājas. sniegoti pagalmi, ko dala dažnedažādas automashiinas. ir liels pagalms. pat priedes aug. un tur mēs ar suni ejam pastaigā. satiekam arii citus čurātājus.
bet par visu no sākuma.
treshdienas riits. nedaudz pirms astoņiem. Betija un mūsu suns vēl guļ. es turpinu ieprieksheejaas dienas darbiņu. lieku mantas, mantas, mantas. kaut ko vēl sakārtoju. tad brokastis. pankūkas. bērns ceļas un neklausa. kavējamies. mums jābrauc uz valmieru vēl pirms tam. betijai jāizņem pase. nekas, ap plkst. 12tiem manas mammas sarkanā mazā vardiite toyota izbrauc no hospitāļu ielas vārtiem. biju plānojusi, ka tas varētu notikt ap 10tiem. ak, es.. cilvēki taču nemaz tik bieži nemainās..
valmiera pienāca ātri. ap diviem. vēl apstājāmies mūsu miiļajā pieturā Rāmkalni, kur vienmēr nopērkam gardos biezpiena radziņus. jaatziist,shoreiz tie nebija tik gardi. diezgan sausi un sprūda kaklā. bet sunim prieks par apstāshanos un mazu past…

izvēloties.

tā. sevi esmu noknipsējusi.varu sākt.
dienu pirms riitdienas. tā man sanāk. jā, savu somu jau esmu sapakojusi. ar kaudzi. vēl jāpārskata mans atmiņu fails, ko lietoju ikdienā. kaut gan - visu taču arii tur var nopirkt. pieradums. pie savām mantām, savas mājas smaržas, arii garshas, protams. kad pagaajusho gad' dziivoju Tartu, tad gribēju iepriecināt mūsu ģimenes draugus no Braziilijas ar cepumu - biezpiena kūku, kas man no visām kūkām dikti, dikti garsho. nopērkot Igaunijas biezpienu. nu jā, pārsteigums iisti nesanāca. tā garshoja savādāk. bet visi ēda un teica, ka laba, tikai neviens uz otru gabaliņu nepieteicās. tagad zinu, kāds viņiem tur biezpiens.
bet patiesiibā gribēju padaliities ar to, cik ļoti shim lēmumam pretojos. nē, laikam vairāk par to, kā. un galu galā, protams, cietēja vien esmu es pati. jo tā jau ir, kuru tad interesē, ka nepieņem pareizos lēmumus, ka nezini, ko pa iistam gribi. kuru interesē, ka visbiežāk vakaros, kad bērns jau guļ, es lasu grāmatu liidz iemiegu. u…