ilgi.

esam klāt. atbraukushi. vietu varētu dēvēt par Tallinas pļaviniekiem. māja pie mājas. sniegoti pagalmi, ko dala dažnedažādas automashiinas. ir liels pagalms. pat priedes aug. un tur mēs ar suni ejam pastaigā. satiekam arii citus čurātājus.
bet par visu no sākuma.
treshdienas riits. nedaudz pirms astoņiem. Betija un mūsu suns vēl guļ. es turpinu ieprieksheejaas dienas darbiņu. lieku mantas, mantas, mantas. kaut ko vēl sakārtoju. tad brokastis. pankūkas. bērns ceļas un neklausa. kavējamies. mums jābrauc uz valmieru vēl pirms tam. betijai jāizņem pase. nekas, ap plkst. 12tiem manas mammas sarkanā mazā vardiite toyota izbrauc no hospitāļu ielas vārtiem. biju plānojusi, ka tas varētu notikt ap 10tiem. ak, es.. cilvēki taču nemaz tik bieži nemainās..
valmiera pienāca ātri. ap diviem. vēl apstājāmies mūsu miiļajā pieturā Rāmkalni, kur vienmēr nopērkam gardos biezpiena radziņus. jaatziist,shoreiz tie nebija tik gardi. diezgan sausi un sprūda kaklā. bet sunim prieks par apstāshanos un mazu pastaigu bija gan liels. pa ceļam mashiinai sāk vibreet stuure. sajuuta, ka driiz pacelsimies gaisā. ja brauc uz 80 km/h, tad viss kaartiibaa, mashiiniite klusa, bet, ja mazliet ātrāk, vibrē kā dulla musha. skatos uz bērnu sev blakus, arii kratās ar visu savu beņķi. gan smiekli, gan satraukums. saklausiijusies kaadreiz, ka ziemaa ratos ledus var iesalt, ieķerties. nu kaut kas uz to pusi. kāpju straupē ārā, situ ar kāju pa riepām. notiiru sakrājushos sniegu. sajuuta, ka nu gan buus labi. garām brauc "smagais", protams, atbalstot mani, signalizē. jauki, man jau vienmēr ir patikusi kāda uzmaniibas deva. varbūt ne vienmēr shāda, bet shoreiz tas man liek sasmieties.
nevelkot staastu garumā. nekas nemainiijaas. un tā mēs vibrējoshas arii iebraucām manā dzimtajā pilsētā Valmierā.
tas, kas mani pārsteidza. un patieshaam no sirds paarsteidza, ka valsts iestādē straadaa tik sirsniigi cilvēki. un tas man kaut kā ļāva domāt, ka varbūt kādreiz es atkal varētu tur atgriezties. valmierā. neviens neiigņojas, ka suns aulēksho pa kabinetu. patiesiibaa jau es betiju ar suni biju atstaajusi koridoraa. bet tante ielaida. kāpēc bērnu nelaižot iekshā. tā nu visi priecājās. par suni jau visvairāk. labi, ka nepievēma to kabinetu. jo viņam reizēm tā uznāk.
pase dabūta. nauda atdota. varam doties tālāk. rencēni. 20 km no valmieras. tur ir manu vecāku dziivesvieta. nu jau vairākus gadus atkal tur atgriezusies un dziivo mana māsa ar ģimeni arii. nu jā, es tur arii 7ņus gadus guvu ziniibas. luuk, iebbraucaam paeest pie māsas. vēl iisti nezināju, vai turpināsim ceļu tālāk. patiesiibaa es nenojautu, cik tomēr Tallina ir tālu. un cik slikti ir mazie ceļi. un ka es tā perfekti nemaz nezinu to marshrutu. varat nojaust jau, ka mees tomeer braucaam tajaa pashaa vakaraa. un tas bija ilgi (kopumā tāda kārtiiga darba diena pavadiita pie stuures). un tas bija leeni un baisi ar visu drebosho stuuri. es to noteikti neatkaartotu. buutu praatiigaaka.
piedodiet par sasteigtajaam beigaam. bet tagad mēs aizbrauksim uz Tallinas kesklinn (centru:).
Lai jaukas briivdienas. tiem, kuri Latvijā, gan tiem, kuri Vācijā.
buchas.
katram pa pikai.

Evita