hua mulan.

vai tev reizēm ir bijis tā, ka liekas, ko nu es vēl ko teikshu? jo ir sajūta, ka citi to jūt un zina kaut kā savādāk. spēciigāk? dziļāk? nu kaut kā tā vairāk pa iistam.
man tā reizēm ir. patiesiibā bieži. kad saskaros ar gudriem cilvēkiem, kad noskatos kādu man noziimiigu filmu, kad izlasu kādu iipashu stāstu.

vakar noskatiijos filmu Hua Mulan. un tieshi peec taas man bija shii sajuuta, par kuru runāju. tik daudz riiciibu kaut kā augstāka, lielāka, sveetāka vārdā. atmetot domu - bet kāds man no tā labums? nevaru pat atrast vārdus, lai aprakstiitu to sajūtu, kas rodas, skatoties to un vēl kādu laiku pēc noskatiishanās.
beznosaciijumu miilestiiba. laikam jau visvairaak par sho man bira asaras viena peec otras. arii par pārlieciibas spēku. par cieņu. par izturiibu. par rūpēm. par savaldiishanos. par spēju nebūt atkariigam no otra.
es zinu, ka es tā nespētu, nevarētu. gribētu sev. gribētu vairāk. un visvairāk jau dēļ sevis. lai es justos laimiiga. lai es justos miilēta. lai es, es, es...

jāatziist, ka es esmu reiz teikusi - jā, es zinu, ka tevi miilu. un jā, es zinu, ka tev ir jāiet.
iespējams, savā dziivē, ko gribas saukt par realitāti, mēs riikojamies savādāk kā savos sapņos jeb iedomātajā realitātē.
iespējams, un ar mani tā ir bijis vairākkārt, mēs esam pashi pārsteigti par savu uzvediibu vai vārdiem, ko sakām kādā sev noziimiigā dziives situācijā.
iespējams, sapņi mums ir vajadziigi, lai strikti spētu novilkt starp tām robežu jeb lai citā situācijā spētu saņemties dziivot tālāk.
reizēm man patieshām sev ir jāatgādina par būshanu sheit un tagad. jo man patiesiibaa ir dots shis mirklis. un ir absolūti muļķiigi zaudēt laiku domājot, kā ir bijis. vai kā nu būs. būs taču tā, kā tas kaut kur ir ierakstiits. un bijis ir tā, lai es no tā kaut ko māciitos.
es arvien vairāk jūtu un redzu, ka patieshaam vismazākās lietas nenotiek tāpat.
es mācos nesist ar spēku tās durvis, kuras man jau vairākkārt nav atvērushaas.
es mācos saskatiit, kas ar mani notiek. es mācos sajust, kā es par to jūtos. es mācos ļauties. un patieshām izdziivot mirkli, kā es to vislabāk jūtu. un ne vienmēr, protams, jūtu un zinu. reizēm liekas, ka viss ir dimbā. ka esmu novilkusi sev rokasbremzi un netieku uz priekshu.
bet tad es noskatos filmu jeb gribētos domāt, kāds man iedod filmu.
un es to noskatos. tā mani aizkustina. liek domāt. par savu dziivi. par savām vērtiibām. par savu egoismu. par draudziibu. un miilestiibu. par attieciibaam, kas man ir. par cilvēkiem, kuri man apkārt. par shodienu. par iekshējām cilvēka spēku rezervēm. par savu meitu.


Ar miilestiibu,
evita