otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

izvēloties.


tā. sevi esmu noknipsējusi.varu sākt.
dienu pirms riitdienas. tā man sanāk. jā, savu somu jau esmu sapakojusi. ar kaudzi. vēl jāpārskata mans atmiņu fails, ko lietoju ikdienā. kaut gan - visu taču arii tur var nopirkt. pieradums. pie savām mantām, savas mājas smaržas, arii garshas, protams. kad pagaajusho gad' dziivoju Tartu, tad gribēju iepriecināt mūsu ģimenes draugus no Braziilijas ar cepumu - biezpiena kūku, kas man no visām kūkām dikti, dikti garsho. nopērkot Igaunijas biezpienu. nu jā, pārsteigums iisti nesanāca. tā garshoja savādāk. bet visi ēda un teica, ka laba, tikai neviens uz otru gabaliņu nepieteicās. tagad zinu, kāds viņiem tur biezpiens.
bet patiesiibā gribēju padaliities ar to, cik ļoti shim lēmumam pretojos. nē, laikam vairāk par to, kā. un galu galā, protams, cietēja vien esmu es pati. jo tā jau ir, kuru tad interesē, ka nepieņem pareizos lēmumus, ka nezini, ko pa iistam gribi. kuru interesē, ka visbiežāk vakaros, kad bērns jau guļ, es lasu grāmatu liidz iemiegu. un ne vienmēr tāpēc, ka interesanta, bet tāpēc, ka man skumji/garlaiciigi. bet es pretojos. ik pa laikam tomēr virzoties, tuvinoties lēmumam braukt pie viira. un tad atkal veiksmiigi nogriežos no liecelja. tāda es esmu. tas ir kaut kas par mani. arii tas, ka reizēm baidos uzņemties atbildiibu par savām izvēlēm un lēmumiem. ka reizēm sadusmojos uz kādu tik ļoti, ka nespēju viņam piezvaniit vairaakas dienas(shis ir kaut kas jauns par mani man pashai).
bet lēmums pēc visiem par un pret ir pieņemts. un es jūtos atviegloti. es ticu, ka mans tētis, kursh vienmēr mums paliidz nonest/uznest mantas uz jaunajiem/vecajiem dziivokljiem, nopūtiisies, to uzzinājis. es zinu, viņs tāpat paliidzēs. tas taču ir mans tētis.
bet patiesiibaa mums vienmēr ir dota izvēle. vai ne? piedaliities vai nepiedaliities. ļauties vai pretoties. ieklausiities sevii vai kādā citā, vai sevi nedzirdēt liidz attopamies slimiibā. cepties vai necepties(sveiciens manam draugam, sho vārdu teicējam k.ceram un viņa burviigajai sievai arii:). miileet vai ljauties bailēm. un tā visu laiku.
tiekamies.

Evita

p.s. Hmm, kāpēc man ne visi burti rakstās kā tiem jārakstās?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...