Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: maijs, 2011

kovārņi, bet varbūt vārnas?

Labrīt!

Man gribas teikt - atkal pirmdiena. jauna nedēļa. lūk, kā mūs ieliek rāmjos! Kāds par to jau izsenis ir parūpējies. un nav ko pretoties, lai cik dīvaini, rāmji ļoti nomierina, rāmji jeb robežas ļoti mobilizē. taču vajag arī atcerēties, kas par daudz, tas par skādi.

Šķiet, kaut kas notiek ar mums. Vasarīgais laiks kavējas, no krāna tek brūngans ūdens, bērns nenormāli protestē, kas man liek pārdomāt visu, ko zinu un ko nezinu, ko daru un ko noteikti nevajadzētu. Prezidents ir izteicies, valoda tiek aizstāvēta.. kaut kas notiek, vai ne?

bet par tām vārnām. šorīt 'izmetu' ašu loku pa parku ar savu duksi. tik daudz to melno putnu. zāle, protams, nav nopļauta, bet ir parādījušies jauni kapakmeņi. katru reizi ir pārsteigums, ka kāds melnais bariņš, švīkstinot spārnus, uzšaujas gaisā. duksis laimīgi skrien pakaļ. bet es domāju, ka nemaz uz pirmo nezinu, vai tās vārnas vai kovārņi. ko lai stāstu bērnam? ;)

man vēl deviņas dienas līdz daiļliteratūrai. saprotu, ka skolnieki jau brīv…

balets

Vakar ar savu draudzeni Lieni bijām baletā. tā bija dzimšanas dienas dāvana.
sākumā es nezināju, vai man patiks. jāatzīstas, ka pēdējo reizi baletu skatījos vidusskolā, bet it neko neatceros no tā visa. tikai to, ka bija daudz balerīnu. un to, ka 'parasti jauniešiem balets nepatīk'.
sižetu es pirms tam nebiju izlasījusi. tad Liene man starpbrīdī pastāstīja stāstu par kurtizāni, bet es jau to gandrīz precīzi biju sapratusi. protams, es izrādes laikā prātoju mazliet, kā tas ir, ka tavs vīrs ir baletdejotājs. ka viņš tā savādāk liek soļus un kustas. rokas tik maigas un izjusti nostieptas. tajā pat laikā tik spēcīgas, lai spētu pacelt vairākas reizes pēc kārtas savu partneri ar vizuāli radītu iespaidu, ka viegli. esmu pārliecināta, ka no tā visa maz, kas pazūd ikdienā. domāju, ka profesija, tāpat kā ilgstoša slimība, kļūst par personības daļu. un tad es domāju, ka tomēr tā ir cita, savādāka pasaule. un ja šādiem pāriem piedzimst bērni, viņam ir ļoti grūti nekļūt par baletdejotāju, j…

zemenes smaržo un mūzika skan.

Vakar ar svaigi rozīgajiem nagiem devos no valdemārielas uz čaka ielas pusi. iedomājos, ka gribu aizstaigāt līdz matīsa tirgum, jo tas gandrīz pa ceļam man. un tad mani pārsteidza tirgus. ar smaržīgajām zemenēm, mazajām bietēm, ziediem, kūpinātām zivīm, garšaugiem un vēl un vēl.
tā vien gribējās, kā aiztecēt uz māju pēc sava groza un negausīgi iepirkties. vasara, draugi, ir klāt. kā jūtaties? :)
es vēl joprojām mazliet tam neticu, jo man biežāk ir auksti kā pavisam silti. man bieži nāk miegs, nevis baudu domlaukuma koncertpartijas (bet pie vainas noteikti ir pazeminātais dzelzs daudzums manās asinīs:). mana āda ir diezgan bāla, nevis zeltainākā tonī. toties mani nagi ir uzziedējuši - koši. :) un turpmākās trīs nedēļas būs ļoti, ļoti darbīgas. un, iespējams, to zeltaino toni nemaz nevarēšu tik ātri iegūt. bet es zinu, ka man viss vēl priekšā.
tas taču ir līdzīgi tam, ka nevaru būt galma dāma, ja esmu kalpone jau kurā pakāpē. nevaru būt filmu zvaigzne, ja esmu taustiņu klabinātāja. nevar…

atvērtās durvīs lauzties nav jēga.

cik precīzs tāds salīdzinājums. bieži vien sakām - ko tu lauzies aizvērtās durvīs! taču atvērtās durvīs lauzties ir absurdāk. un tiem, kuriem dzīves princips tāds, ja nelaiž pa durvīm, tad līdīs kaut pa logu, būs pavisam nesaprotams iepriekš rakstītais.
es domāju, cik bieži tā darām. darām lietas, ko nemaz nevajag darīt. kas ir pat absurdas. vairākas reizes mēģinot darīt to, kur nesaņem gandarījumu vai atbildi, bet iztērējot milzu enerģiju. visbriesmīgākās ir tās gaidas. tās absolūti muļķīgās gaidas. ka man par to kaut kas būs. ka man noteikti atbildēs. ka mani ievēros. ka mani sadzirdēs. draudziņ, ja durvis atvērtas, tajās nav vērts lauzties. tas vienkārši nav stāsts tev vai stāsts par tevi.
taču es esmu domājusi, cik ļoti lielu iekšēju spēku vajag, lai vispār saprastu, kas notiek ar manu dzīvi. cik grūti vai viegli ir pretoties kaut kādiem ārējiem kārdinājumiem, kas sola mirkļa labumu. bet, iespējams, vēlāk no mirkļa labuma būs daudz citu sliktumu. cik grūti ir novilkt robežas, kurām…

par to, kas pakrūtē.

Jo vairāk ziedu, jo vairāk gribas gavilēt. cik viss šķiet vienkārši. pat no rīta pamosties ir vieglāk kā vēsajos rītos. gribas biežāk teikt, cik dzīve ir skaista. kaut nekas jau tā grandiozi nav mainījies. kad gaiss sāk smaržot, es bieži atceros tos nedaudzos vasaras rītus, kad garajos naktskreklos abas ar māsu uz sliekšņa gaidījām vecomammu atbraucam no piena mašīnas. ir pagājuši tik daudz gadi, bet es atceros gandrīz visu. kā zaļoja pagalms, kā Lācis, ierušinājis purniņu zemē, gulēja, kā putni dziedāja, kā rati čīkstēja, kā vecāmamma zirgam teica: "Trrrr!!!" No tā laika līdz šim ir piedzīvoti prieki un skumjāki mirkļi.
Taču ir jāatzīst, ka kaut kas tajās atmiņās ir īpašs. Bieži vien arī veci cilvēki spēj atcerēties tieši senus notikumus, pat nespējot pateikt, ko darīja vai ēda no rīta brokastīs. cik ļoti bērns noglabā savā atmiņu failā visu piedzīvoto un spilgto.
Tāpēc jo īpaši man gribas, lai mans bērns arī spēj priecāties par vaboli, ko atrod dārzā. Varbūt tāpēc, ka es p…

ceļā

rītdien kāda meitene paņems savu lielo čemodānu, lai iekāptu lidmašīnā, kas viņu aizvedīs līdz otrai pasaules malai. tālāk nav iespējams.
man tas šķiet drosmīgi. braukt sapņu piepildījuma dēļ. ne kredīta vai sabeigtās sirds. piepildīt ne tikai savu, bet arī sava mīļotā cilvēka sapni. tas man šķiet arī cēli. ierasties un nevis pieprasīt vai sagaidīt, bet dot. dot savu izpratni par attieksmi, sarunu, dot savu pateicību un savus smieklus. piepildīt sevi ar to, kas līdz šim nav prasījis savu vajadzību tikt piepildītam.

Lai Tev labs ceļavējš. Lai izdodas saredzēt vairāk. Lai izdodas viegli.


p.s. zaļums visapkārt mani vēl joprojām mulsina. īsās piedurknes un bālganā āda nevieš ticību. bet - pie malas neticību, metamies iekšā saules pielietajā dunā!

Evita

bilde no http://www.flickr.com/photos/massonforstock/5680926464/

kontrasti.

daudz ne.
es gribu teikt, ka kontrasti reizēm nežēlīgi sāp.
un nevar uzlikt plāksteri. un nevar paredzēt. un nevar izmainīt.
piedzīvojot kontrastu, cilvēks gribot negribot pie sevis saka - lūdzu Dievs.
es svētdien piedzīvoju dzīves sāpīgāko kontrastu. kad ir uz kādu laiku kļuva par nav.
un grūti sev pēc kā tāda pateikt, ka viss ir labi, kas labi beidzas.
sāpes ir iegūlušās mazākajās bedrītēs un soģis iekšā ar pātagu klapē. tā pamatīgi klapē.
bet tagad es saku paldies! un pazemībā noliecos.


esiet vērīgi.
evita

sestdienas ziņa

sestdienas ziņu varētu rakstīt par brokastīm un īpašo sajūtu, ka ir brīvdiena. Bet tā kā man tā ir darba diena, tad ziņa pavisam savādāka.
Iespējams, mani ķērusi rakstīšanas krīze, kad vārdi nebirst un neveido baudīgus teikumus. Iespējams, es vienkārši esmu sagurusi no skrējiena, ko saņēmu kā dāvanu dzimšanas dienā. Es patiešām nezināju, ka varu peldēt ar drēbēm ļoti aukstā ūdenī. Pirmo reizi sajutu, kā tas ir, ka no aukstuma nevar paelpot, tik grūti to darīt. un pēkšņi visvienkāršākā peldēšanas tehnika nevedas. dzirdēju, ka pār manām lūpām atskan tādi kā vaidi, bet balss ķērcīga, ne mana, svešāda. Bet par šo piedzīvojumu es negribēju rakstīt. jo katram jau ir izvēle, vai tādā skriet, vai neskriet. taču iepazīt sevi var labāk noteikti tādā veidā. un ātrākā tempā. tas gan tiesa. tāpat kā psihoterapeites vadītajā grupā, kas risinās Liepājas cietumā. ja kādam depresija un šķiet, ka teju zaudēta dzīves jēga, tā ir īstā vieta, lai sevi sapurinātu, jo visi aizsargmehānismi, kas Tevī spēcīgi …

2.maijs

Tā ir mana dzimšanas diena. es pilnīgi noteikti zinu, ka esmu vēlējusies piedzimt šajā dienā. jo 2.maijs man vienmēr ir šķitis tik atpazīstams un tik ļoti savs. šodiena ir mazliet savādāka. varbūt es esmu mazliet cita. nezinu. bieži iepriekš, atverot acis, es gaidīju, kad nupat mani apķers, bučos un vēlēs laimi. mazliet sakautrējusies, ka piešķirts man tik liels gods šai dienā. šodien es pavisam mierīgi no rīta attapos dušā. un gribēju ļaut ūdenim tecēt un tecēt, aptverot un sasildot manu ķermeni. un negribas skaļus vārdus vai skaļus notikumus. negaidot notiek brīnumjaukas lietas. no tīras gribas un dvēseles. kas mani no sirds iepriecina. kas man dod iespēju virzīties uz priekšu un pacelties dažus centimetrus virs zemes. un izdzīvot mirkli. nedomājot, kas man par to būs. vai nedomājot, ko kāds no manis patiesībā grib. ļauties. dot un saņemt. katra paša atbildība ir, ko ar prasīto, saņemto, doto iesākt. ziniet, man ļoti patīk būt tādai, kāda esmu. man patīk un arvien labāk izdodas iekl…