- Ir jābeidz sevi šaustīt par to, vai es rīkojos pareizi, vai nepareizi. Tam vispār nav jēgas. Kaimiņš un arī pat tava mamma nezina, ko Tu tagad gribi darīt, vai ko Tu jūti, vai, ko Tev kāds vai kas nozīmē. Sper soli - pirmo, nākamo, dari un Tev būs iespēja uzzināt pašam sev, vai tas Tev der vai nē. Vienkārši go for it.
- Sabiedrība un mediji tik fantastiski prot atrast mūsu vājās vietas. Ko mēs neprotam, kas mums vēl jāprot un jāpilnveido. Vai esmu laba mamma? (Vai vajag barot ar krūti vai nē? Cik ilgi? Utt.) Tas ir pats būtiskākais jautājums, uz kuru atbildi meklē tūkstošiem māšu. Visbiežāk žurnālos, jo vienkārši sasniedzami. Vairāk jūti, ļaujies just, ko Tev nozīmē Tavs bērns, ko Tev nozīmē uzņemties rūpes par mazāko. Saka, ka mammas vispār nemaz nevarot nodarīt pāri, jo viņas vislabāk zina, kas vajadzīgs viņa mazulim, tikai reti sevī ieklausās un reti notic sev.
- Dzīves mērķi, mīlestībasun noderības izjūta mūs uztur pie dzīvības. Kad tas viss izsīkst, arī dzīvības liesma pamazām izdziest. Uzraksti, ko Tu gribi izdarīt un kā to domā sasniegt! Raksti gan mazās, gan lielās lietas! Un seko tam līdzi. Jūti, kā mainās Tavas sajūtas, to pamazām piepildot?
- Cilvēki paši ir novilkuši sev kaut kādas robežas, ierāmējuši sevi. Es arī. Tikko vienu rāmi izjaucu. Jūtos mierīgāk. Tu drīksti tuvoties, ja gribi! Tu drīksti runāt, ja vēlies. Tu drīksti uzrakstīt, ja jūties tā. Es atļauju, ja Tev vajag atļāvēju.
Bērni tā bieži nepagaršo kādu ēdienu, jo mamma saka, ka nav gards, netiekas ar citiem bērniem no pagalma, jo nav īstie...
- Kāda kundze man vakar teica: „Es nesaprotu, kā var likt vīrietim iznest atkritumus! Vai tad viņš kāds atkritumu runcis? (..) Mēs darījām visu kopā. Kopā paēdām, es mazgāju traukus, viņš slaucīja. (..) nedrīkst vīrietim noņemt viņa naudu. Kur gan paliek viņa galva?” Viņa savu vismīļāko vīrieti satika 48 gadu vecumā un kopā nodzīvoja laimīgus 14 gadus. Tagad viņa mācās dzīvot viena. Es viņai teicu, ka viņa ir laimīga sieviete, ka izbaudījusi mīlestības pilnus 14 gadus. Viņa man piekrita.Acīs bija redzamas asaras.
Šodien dzīves mīlestības jūtas manī aktivizējušās. Reizēm tā vienkārši notiek, vai ne?
Evita
zini, par tiem atkritumiem runājot... tad jau sievietei arī gludināt visu laiku nevajadzētu un drēbes mazgāt un dalīt tās pa krāsām, un pat citreiz meklējot tās pa visu dzīvokli, un galu galā uzklausot pārmetumus - nu man to kreklu vajadzēja, varēji izmazgāt. A kā var izmazgāt kaut ko, ja nezini vai jāmazgā, jo nav veļas grozā!? :) tā, kā cik garš, tik plats! :)
AtbildētDzēstbet, par mērķiem, paldies Tev, Putnumeitēn, laba ideja! :)
Es domāju, ka tas atslēgvārds šoreiz ir mīlestība un cieņa, un laikam jau arī dzīves pieredze, kad necīnās par varu, pierādot viens otram kaut ko tikai sev nozīmīgu. Ta mīlestība ir tāda, ka gribas otru celt, pat īsti nedomājot, kas man par to būs..
AtbildētDzēstpaldies Tev par domām, tās savukārt atkal liek paprātot un paizjust vēl. :)
Vienkārši nav ko dalīt - vīrietis ir vai nav atkritumu runcis. Sievietei arī nav obligāti jābūt par ķēkšu vai vešerieni! :) Ja vīrietis var iznest atkritumus un noslaucīt galdu, tad arī sieviete var uztaisīt ēst un izgludināt kreklu! ieguldījums ģimenē/mājsaimniecībā būs vienlīdzīgs! :)
AtbildētDzēstNevar ļaut otram vienkārši gulēt gultā un skatīties televizoru, pat ja mīl... Jo arī mīļotais cilvēks tad vienā jauki nejaukā dienā kļūs par parazītu... :(
Man šai saistībā ir divi komentāri..
AtbildētDzēstPirmkārt, mazāk skaties TV, bet, ja nu tomēr nevari bez tās iztikt, NELAID SEVĪ!
Otrkārt, tajā pašā Bradena grāmatā, par ko rakstu savā blogā, ir stāstīts par kādu tēvu, kas savai meitai bieži teica, ka lielās lietas viņa nākotnē sasniegs nelieliem solīšiem.
"Tas ir ne tikai lielisks padoms, ko vecāki varētu dot saviem bērniem, bet šķiet, ka tieši tā darbojas apziņas un dzīves hologramma: kad veicam nelielas izmaiņas šeit un citas - tur, šķiet, ka pēkšņi mainās VISS. Patiešām mazas izmaiņas vienā vietā var uz visiem laikiem mainīt visu paradigmu."
Tāpēc, Evitu, GO FOR IT!
Ingu? pastāstīsi par to TV?
AtbildētDzēstNu padomā pati, cik vērtīgas/pozitīvas informācijas var iegūt TV? 99% ir par nelaimes gadījumiem, ekonomikas krīzi, politiķu intrigām, noziegumiem, lēti TV šovi vai seriāli, ak jā, protams, reklāmas, reklāmas... Vismaz man to nevajag, tāpēc TV jau 2 gadus neskatos. Un jāsaka, ka dzīvoju mierīgāk. :)
AtbildētDzēstEs nezinu kā tev, jo, iespējams, Tev ir mācītas kādas īpašas psiholoģiskās aizsardzības metodes, bet parastiem cilvēkiem, manuprāt, ir gandrīz neiespējami neielaist sevī visu to negatīvisma devu, kas ik dienu nāk no ekrāniem.
Hmm, jā, par TV es tādā ziņā piekrītu. Ir pat viedoklis, ka Tv programma tiek speciāli izveidota tā, lai cilvēki nespētu attīstīties, tātad ir ļoti izdevīgi, lai valstī dzīvotu ne pārāk izglītotu, lētticīgu, utt. cilvēku.
AtbildētDzēstBet es savā ziņā es laikam neprecīzi izteicos. Ja Tu atsaucies par bērniem un negatīvo. Māmiņas ir tieši ta auditorija, kas daudz sērfo, meklē atbildes, jo ir sajūta, ka KĀDS taču ir zinošāks. patiesībā arī blogi daudzi rāda - re, kā es ar bērnu daru to, re, es protu uzadīt vai uzšūt, re, es parasti svētdienās eju ar bērniem uz zoo vai kkur - bet kāda, skatoties to visu, kļūst pavisam trauksmaina un nevērtīga, jo viņai nav varbūt tik daudz enerģijas vai vnk viņa brīvdienās grib gulēt un aizsūta bērnus pie vecvecākiem... es tā to biju domājusi... bet tas, ko saki, tā ir, Tv ir jebkurā gadījuma komunikācija ar nedzīvo, tātad, skatoties Tv, mēs komunicējam ar lietam, ne cilvēkiem, tāpēc nav brīnums, ka grūti ir tad, kad jāsāk kkas darīt ar dzīvu cilvēku...
Jā, par māmiņām Tev piekrītu, jo mums katram IR visas vajadzīgās zināšanas, lai izaudzinātu savu bērniņu. Viss, kas ir jādara - jāieklausās sevī. Man liekas pilnīgi aplama tendence par katru nieku līst forumos un meklēt citu atbildes. Tas jau tad ir stāsts par pašapziņas trūkumu, sevis nenovērtēšanu, neuzticēšanos sev, bet uzticēšanos pilnīgi svešiem cilvēkiem, kuriem tu nevari pat ieskatīties acīs...
AtbildētDzēstBet es ļoti saprotu to māmiņu pamatvajadzību - komunikāciju un atbalstu (!), jo it sevišķi ar pirmo bērnu jau ir tā, ka viss jauns, ķermenis mazliet mainījies, miega bads, uztraukumi par to, kā labāk bērnam. un ja vēl kāds blakus apstāklis, tad ir daudz, daudz emociju, ka līst pāri malām un, iespējams, vieglāk tad ir komunicēt ar svešinieku, bet es domāju, ka ne vienmēr pareizāk.. Spoks taču anv redzējis ne Tavu bērniņu, ne viņš zina, kā Tu pati jūties kā mamma un ka sieviete...
AtbildētDzēst