Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: aprīlis, 2011

slinkumdiena.

patiesībā jau tauta šodien strādā. mana ģimene arī. prieks. es arī atrodos darbā. bet šodien man ir tik slinks noskaņojums. es gaidu, kad pavisam drīz došos mājās. pagatavošu kādu gardu ēdienu, kāds garšo tikai man. proti, neprātojot, vai kādam vēl tas garšos. un tad es gribētu atlaisties saules pielietajā istabas dīvānā. un saldi, sevi ieaijājot, pagulēt. šķiet, vakar esmu daudz patērējusi enerģiju. šodien to gribas atjaunot. mierīgi. gardi. un klusi. es ik pa laikam sestdienās fonā dzirdu 101 ainara piedāvātās dziesmas. tagad arī. viņš saka, ka tā ir iespēja izkopt savu gaumi. mhm. piekrītu. bet vai bieži vien nav tā, ka ir kaut kas vienveidīgs, ko vienmēr sauc par savu. ieraugot puķainu audumu, saproti, ka tas ir no tava sajūtu plaukta. sasmaržojot tikko ceptu rabarberu maizi vai sadzirdot skaņas, kas, neizskaidrojamu iemeslu pēc, vienmēr nozīmē vairāk kā citas.
Lai nu kā. šodien aprīlis nodos stafeti maijam. manam mīļākajam gada mēnesim. man šķiet, tas smaržo un izskatās savādāk. u…

mana apsēstība.

varbūt kāds vai kāda ir apsēsts ar domām par naudu. varbūt kāds vai kāda ir apsēsts ar kādu sieviešu vai vīriešu kārtas pārstāvi. kāds/-a apsēsts ar apģērbu. kāds/-a ar bērniem. kāds/-a apsēsts ar gozēšanos laikrakstu lapās.
es pēdējā laikā esmu apsēsta ar skaistām bildēm. interjers. cilvēki. dīvāni. puķes vāzē. logs ar palodzi. šķiet, mani pēdējā laikā vairāk uzrunā tieši interjera bildes.
ne man gaidāmi jurģi. ne man nonācis īpašumā kāds lielisks dzīvoklis vai māja. bet varbūt vienkārši pienāk kāds noteikts vecums, kad pēkšņi gribas visu sakārtot. salikt visu pa savām vietām. gribas saukt kko par savu vai vismaz nobāzēties uz kādu laiku vienā vietā. nē, es tiešām nedomāju, ka vecāku pienākums ir atstāt savu māju bērniem vai mazbērniem. esmu pret tādiem izteicieniem - mantinieks utt. es visvairāk gribu, lai cilvēki ir laimīgi tieši tagad, šodien. lai viņi domā par sevi. es to attiecinu arī uz saviem vecākiem. es ļoti vēlos, lai viņi ir pietiekoši gudri, lai darītu tā, kā viņi jūtas l…

svaigs gaiss

tas nudien iedarbojas maģiski. varētu pat teikt, ka brīžiem neizturami. ilgu laiku, jāatzīst, nebiju izbraukusi no galvaspilsētas. tad nu mans mīļais vīrs noorganizēja varēšanu aizbraukt. braucām uz Ragaciemu, kur ir iespēja strādāt visu dienu un īsti rezultātu vēl neredzēt. taču tāpēc jau Dievs cilvēkam ir devis iztēli. un es uzbūru skaistu akmensdārzu. uzkalniņu, kur vijas un savijas ziedi, augi, putni, gliemežvāki, svaigs gaiss, zaļa zāle...
Melnām mutēm, noguruši, bet gandarīti, pēc labi pavadītas dienas, varējām doties mājās. šķiet, Betija sen tik ilgi un cieši nav gulējusi kā pēc šīs vienas dienas svaigā gaisā. tagad saprotu, kāpēc lauku ļaudis gulēja diendusu. protams, arī tāpēc, ka agri modušies.
Pa ceļam mēs prātojām, kāpēc Latvija nevarētu būt sakopta, tīra, ekonomiski stabila, laimīga valsts, kurā dzīvo pieklājīgi, par sevi pārliecināti, nenarcistiski, drosmīgi cilvēki. kas tam nepieciešams? vai viens līderis? vai stiprās ģimenes, kas rāda piemēru. vai audzināšana? vai domāša…

priekšstatu ēna.

Šodiena ir lēna. kā miegains cilvēks. kā kazāka dziesmas. kā divplāksnis. kā klusinātas skaņas. kā čukčukbānis.
ir dažādi priekšstati (agrāk uztvertā jutekliskā veidola (asociāciju izraisīta) reprodukcija smadzenēs)par to, kāds izskatās laimīgs cilvēks. par to, kāds izskatās labs speciālista (cik jums gadu, dakterīt?:). par to, kas ir laba uzvedība. par to, kuras mammas pankūkas gardākas. par to, kā cilvēkiem jādzīvo. par to, kā jāpavada savs laiks. un piekritīsiet, ka tā labu laiku varētu turpināt.
un tad, kad priekšstats/-i sagrūst, paliek pāri kaut kas. kas nu katram. slikta pēcgarša. vainas izjūta. pārsteigums. nodevības izjūta. vilšanās. atvieglojums. riebums. satraukums. apmulsums.
šodien mazliet parunāju par priekšstatiem. un par to, kādi tie ir. man arī teica, ka esmu naiva. un es piekrītu. esmu. zinu un redzu kas un kā notiek tuvumā, bet citos rakursos tās pašas lietas mēdz notikt savādāk. un arī, iespējams, viņu sādžā tiek saukta par normu.

taču visvairāk man reizēs, kad jūtos …

mēneša tikšanās.

ak, jaukā, jaukā nogale. nedēļas nogale. ne tikai plusi un saule mani iepriecināja. vispirms sestdien profesionāļu sanākšanā sapratu, ka ir no sevis jāprasa vairāk un drošāk. nav jābaidās jautāt, jautāt, jautāt un nesaprast. saņēmu tik daudz ieteikumu tālākajam darbam, ka gāju mājās kā miljonāre. vēlreiz manī nostiprinājās sajūta, ka man ļoti patīk tādi gudri, racionāli, tieši un precīzi profesionāļi. ir uz ko tiekties, tā teikt.

svētdiena man iesākās ar labām brokastīm un mājas tīrīšanu, jo mēs gaidījām viesus. Betija gaidīja Džonatanu, atsakoties no citām aktivitātēm dienas pirmajā pusē, jo gaidīja, pat nākot klajā ar pārsteidzošiem teikumiem - ja nu viņš gribēs manu puzli, tad es viņam atdošu to. tā izrādot beznosacījuma mīlestību savam draugam. es gaidīju savu draudzeni ar savu ģimeni un vēl draugus, kuri jau šādā statusā ir daudzus gadus.
Uzmetu vērtējošu skatu savam dzīvoklim, sapratu, ka aizkaru stangas nepaspēšu uzlikt un vēl šo to neizdarīšu, bet prieks par satikšanos būs liel…

Iedvesmojies.

Šodien man IR, ko darīt. Tāpēc, lai tam atliktu mazāk laiks, es atradu veidus, kā iedvesmoties:

1. Atrodi jaunu dziesmu, kas neprātīgi aizrauj - ar izpildītāju, balsi, augumu, ritmu, skaņu vai ko citu. uzliec austiņas un klausies, klausies, klausies. [man jāatzīstas, ka neesmu mūzikas guru. ir šis tas, kas man jau kādu laiku patīk. bet Oh land mūziku atklāju pavisam nejauši. un esmu iemīlējusies. es tā dziedātu, ja prastu kaut nedaudz.]

2. Uztaisi kādu mākslas darbu, kas ir paliekošs. mājai. vai kādam draugam. mēģini radīt ko no sevis. [pavasari sagaidot un orhidejas nesagaidot, es domāju, ka uztaisīšu šādu vainagu.sev. mājai. skaistumam.]

3. Uzrīko talku. Saaicini savus draugus palīgā. vislabāk - lai puiši strādā pa āru. bet meitenes gatavo pusdienas. un šķiro vecmammas kleitas un izvēdina telpas. [gribētu, lai man tā izdodas izdarīt savā dzimšanas dienā.]

4. Sāc rakstīt Cukurvati [esmu tādu sadaļu ieviesusi labajā malā]. Tā nudien iedvesmo. dažas rindas. uz lapas, salvetes, trolejbusā, …

projekts - varēt.

Ir pagājis varens laiciņš. Kā jau tas man reizēm sanāk, man nebija, ko īsti teikt. bija cilvēki, kas jautāja, vai beidzot apnika. un es atbildēju, ka nē. vēl joprojām neapnika. bet vienkārši atļāvos būt vāja un atļāvu savam organismam atpūsties, kas man gan atgādināja, ka jāstiprina tas ar vitamīniem.

Tā kā biju sevi ielikusi noteiktā rāmī un nosūtījusi savu dzīves gājumu uz vienu kompāniju, bet pēc intervijas tā man teica, ka esmu ļoti labs kandidāts. taču atteicās ņemt mani savā bariņā. protams, ka es paanalizēju. un mēģināju saprast, vai tad šajās dienās tik labus kandidātus var neņemt. un uzdevu jautājumu - kas tad ir tas, kas attur, sabaida. vai tiešām pārliecība. hmm, es piekristu, ka vieglāk likt nostāties vienā rindā ir ne tik drošiem. bet es tiešām jūtos izaugusi, lai klanītos tikai tāpēc, ka tā pieņemts. un laikam jau vienmēr esmu bijusi grupās līderis vai vismaz ar tādām iezīmēm apveltīta entuziaste. šobrīd gan es esmu jau pavisam savādāks līderis. drīzāk vērotājs. un mācos …

plunkš.

Lietus lāses sitas pret jumta logu, it kā gribētu man kādu ziņu nodot. sākumā bailīgi, bet nu jau ber tā, kā zirņus vai pupas. Paldies par vēstuli, es nodomāju, tās man patīk saņemt.
Lietus parasti patīk romantiskajiem, melanholiķiem, māksliniekiem. kuri iedomājas sevi skatāmies pa logu uz snaudošo pilsētu. vai, paņemdami kafijas krūzi, ieritinās segā, lai atšķirtu grāmatai lapu vai radītu kādu mākslu.
Es piederu pie tiem, kuriem patīk silts lietus. Kad var skriet ar basām kājām pa peļķēm. un nesalst. kad gribas smieties, cik laba sajūta ir, sajūtot mitrās matu cirtas vai drēbes. Parasti un visbiežāk tādas ainas atgādina bērnību un tos laikus, kad viss šķiet iespējami. jo lieliem taču nepiedienas tā un tā, un arī tā... par laimi, man vēl joprojām patīk pārkāpt robežas drīkst/nedrīkst, smuki/nesmuki, labs/slikts. es visbiežāk mēģinu darīt tā, kā sirds saka, kaut soģi jau caur sētmalu glūn. un visbiežāk esmu priecīga, ka esmu tā darījusi. katram kliedzienam ir sava atbalss. klusumam pretī…

aprīlis.

Jau vairākas dienas kalendārs saka, ka ir aprīlis (Mana meita gan netic, ka patiešām ir pavasaris. viņa saka, ka ārā drīzāk ir ziema, bet kalendārā tikai pavasaris.)
Tas man ir sācies ar lielu nogurumu. un nevaru saprast, vai esmu pirms tam 'izšāvusi' visu pulveri, veltot tam visu savu enerģiju vai vienkārši organisms brēc pēc kādas vitamīnu devas.
šodienas galvassāpes man atgādināja, cik vājš patiesībā ir cilvēks. un ievainojams. un nespējīgs. un sajūta, kad zāļu deva tās neļāva man vairs just, bija neaprakstāma. jā, dzīvot nudien ir forši. tikai vajag zināt, kā tieši ir forši.

brīvdienās biju pie draugiem. tālajā kurzemē. pēc vairāku stundu dīdīšanās uz krēsla autobusā, bijām klāt. viņi sagaidīja mūs ar varenu pārsteigumu. kas savukārt atkal liek atskārst, cik daudz ir atkarīgs no mūsu pašu izvēlēm. vai tikai paļaujies uz to, ka būs taču galu galā labi, vai pieņem mērķtiecīgu lēmumu un soli pa solim tuvojies savam mērķim. tas ir būtiski, zināt, kur iet un ar ko iet, un kāpēc i…