Lietus lāses sitas pret jumta logu, it kā gribētu man kādu ziņu nodot. sākumā bailīgi, bet nu jau ber tā, kā zirņus vai pupas. Paldies par vēstuli, es nodomāju, tās man patīk saņemt.
Lietus parasti patīk romantiskajiem, melanholiķiem, māksliniekiem. kuri iedomājas sevi skatāmies pa logu uz snaudošo pilsētu. vai, paņemdami kafijas krūzi, ieritinās segā, lai atšķirtu grāmatai lapu vai radītu kādu mākslu.
Es piederu pie tiem, kuriem patīk silts lietus. Kad var skriet ar basām kājām pa peļķēm. un nesalst. kad gribas smieties, cik laba sajūta ir, sajūtot mitrās matu cirtas vai drēbes. Parasti un visbiežāk tādas ainas atgādina bērnību un tos laikus, kad viss šķiet iespējami. jo lieliem taču nepiedienas tā un tā, un arī tā... par laimi, man vēl joprojām patīk pārkāpt robežas drīkst/nedrīkst, smuki/nesmuki, labs/slikts. es visbiežāk mēģinu darīt tā, kā sirds saka, kaut soģi jau caur sētmalu glūn. un visbiežāk esmu priecīga, ka esmu tā darījusi. katram kliedzienam ir sava atbalss. klusumam pretī skan klusums. ilgs un neciešams. reizēm mānīgs vai maldinošs.
Taču atgriežoties šeit un tagad. ir sajūta, ka pēc šī skanīgā lietus, sāks dīgt zaļā zāle. zeme būs labi padzērusies un varēs radīt mums brīnumus. tikai vēlāk uzzināsim, kādus tieši.
Lai izdodas iet tālāk kā ierasts. Lai izdodas priecāties arī par pelēkajām debesīm. Lai izdodas nejusties vainīgiem. Lai izdodas sekot saviem sapņiem. Lai izdodas kādu (arī sevi) patīkami pārsteigt.
priecīgi,
Evita
skaistā bilde no: digitalbreizh.net
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru