piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

cēzara salāti, profesori un joka pēc...

Ak, atvainojiet, ka biju tik ilgi prom. Nekur tālu gan nebiju, bet tomēr rakstīt nesanāca, jo negribējās. Jums tā arī kādreiz ir, ka reizēm pēkšņi negribas to, ko esat mīlējis darīt. Pēkšņi siermaizīšu vietā sagribas Cēzara salātus.

Šī nedēļa man ir iemācījusi:

- būt vēl godīgākai pret sevi, jo visgrūtāk ir sev piedot nevīžību un paviršību, citi pat varbūt to var nepamanīt un tam nav pat nozīmes;
- to, ka man cilvēki neatsaka palīdzību. Vēl vairāk – viņi par mani uztraucas. Taču palīdzību lūgt man pašai patiesībā ir ļoti grūti;
- kritisku domāšanu. Lai arī ko Tev saka it kā sasniegumiem bagātāks cilvēks, vienmēr ir jāizvērtē, vai tas patiesām atbilst tam, ko vajag. Nebaidīties pastāvēt uz savām domām, aizstāvēt tās. Man gan bieži vien ir otrādāk, ka aizstāvu par daudz līdz iekarstu un saprotu, ka esmu sarunājusi to, ko varbūt nemaz nevajadzēja. Profesori arī mēdz kļūdīties, kas gan, protams, nav nekas ārkārtējs. nepatīkamāk ir tad, ja profesori nespēj atzīt savas kļūdas. Tas man šķiet pavisam nesmuki.
- šonedēļ atteicos no viena projekta, kas man no vienas puses patīk jeb patika, bet no otras – radīja ne pārāk labu pēcgaršas sajūtu. Jā, man gribas kaifu no tā, ko daru un ar to, ko daru. Un tas man ir būtiskāk ka izpatikt.



- joka pēc alfabēts tiek pasludināts par mēneša skaņdarbu mūsmājās. Tas skan un to jādzied - trolejbusā, ejot pa ielu, ejot gulēt un mostoties. Paldies idejas autoriem un skaņdarba rakstītājam un izpildītājam (:. Es patiešām apbrīnoju Indru Sproģi par šīm viņas idejām un to, ka alfabētu bērni iemācās ar tēlu palīdzību (asociatīvā atmiņa jeb eidētiskā domāšana). Kur gan ir psihologi, ka neko šādi radošu nerada? Hmm…
- ko lai vēl saku jums? Es pasakos par šo grūto un vērtīgo šīs nedēļas pieredzi. Paldies Katei par idejām, kas mani saskurināja, paldies Uģim par cita veida atbalstu, paldies Ditai, ka uztraucās, paldies klientam par to, ka visus manus priekšstatus apgrieza kājām gaisā, paldies Līgai, ka piezvanīja, paldies Betijai par pacietību un apskāvieniem, paldies manam sunim, kas izvelk mani ārā, paldies man pašai par uzdrīkstēšanos, paldies jums par apmierinātām sejām, kuras es diemžēl neredzu un to, ka apciemojat..

Lai jums izdevusies nedēļas nogale! Es neplānoju būt uz kalna, bet es mācīšos un varbūt arī pēcāk iedzeršu kādu vīna glāzi, kas to lai zina :)!

Evita

foto:http://easyget.lv/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...