Jo vairāk ziedu, jo vairāk gribas gavilēt. cik viss šķiet vienkārši. pat no rīta pamosties ir vieglāk kā vēsajos rītos. gribas biežāk teikt, cik dzīve ir skaista. kaut nekas jau tā grandiozi nav mainījies. kad gaiss sāk smaržot, es bieži atceros tos nedaudzos vasaras rītus, kad garajos naktskreklos abas ar māsu uz sliekšņa gaidījām vecomammu atbraucam no piena mašīnas. ir pagājuši tik daudz gadi, bet es atceros gandrīz visu. kā zaļoja pagalms, kā Lācis, ierušinājis purniņu zemē, gulēja, kā putni dziedāja, kā rati čīkstēja, kā vecāmamma zirgam teica: "Trrrr!!!" No tā laika līdz šim ir piedzīvoti prieki un skumjāki mirkļi.
Taču ir jāatzīst, ka kaut kas tajās atmiņās ir īpašs. Bieži vien arī veci cilvēki spēj atcerēties tieši senus notikumus, pat nespējot pateikt, ko darīja vai ēda no rīta brokastīs. cik ļoti bērns noglabā savā atmiņu failā visu piedzīvoto un spilgto.
Tāpēc jo īpaši man gribas, lai mans bērns arī spēj priecāties par vaboli, ko atrod dārzā. Varbūt tāpēc, ka es pati esmu dzīvojusi un daudz piedzīvojusi, dzīvojot nepilsētā. varbūt tieši tāpēc, uzspīdot saulei un kļūstot siltākam, es tik ļoti gribu uz savām mājām. varbūt tieši tāpēc, es skatoties bildes, pievēršu uzmanību detaļām un iztēlojos, kā es to varētu realizēt savā dzīvē un vietā. rodas sajūta, ka tas viss patiesībā mūsos ir 'ielikts' jau sen. tas diemžēl vai par laimi nav nekas jauns, nekāda inovācija vai jaunrade, vai jaunatklāsme. tās satura vienības mūsos dzīvo kā pievienotā vērtība, kā tāda piekabinātā tarbiņa, kas iedota mums līdzi, ierodoties šajā zemē. tā teikt, tas esi tu un tā ir tava gaume.
Tikai, cik ļoti mēs dzīves laikā mēģinām attālināties no tarbiņas satura un no savām vērtībām. tas vienkārši tā notiek. ir daudz kārdinājumu, ko prāts saka, ka vajag, vajag viņam to.
Taču pēc īsākas vai garākas klejošanas un citu dārzu augļu garšošanas, cilvēks arvien vairāk sāk saprast, kas ar viņu notiek. un ko viņš noteikti vairs negrib. tad ir brīdis, kad var nosacīti runāt par pašpietiekamību un laimību. bet ne visiem jau tā sanāk. dzīve tāda vai izvēles tādas? :) beigšu ar jautājumu šodien.
neaizmirstiet saulesbrilles!
evita
bilde atrasta http://chamomileandginger.tumblr.com/archive
Bieži jau gribas teikt, ka dzīve tāda. Bet droši vien, ka tomēr pārsvarā mūsu pašu izvēles vien ir...
AtbildētDzēst