piektdiena, 2010. gada 21. maijs

paspēlēsim jautājumos.


Varbūt ne vienmēr vajag pirmajam pateikt to, ko tu domā (par katru cenu), iespējams, vispirms vajag sagaidīt, kad tev to pajautās?Šis ir teikums, ko es paņemšu no sarunas ar draudzeni.
Un tas dod iespēju atkal pārdomāt lietas un notikumus. Vai tev nav gadījies, kad reizēm patiešām pazūdi tulkojumā, mēģinot komunicēt ar e - vēstuļu palīdzību? Uzrakstīji joku, pats vēl par to smaidi, bet atpakaļ saņēmi atbildi, kas samulsināja ne pa jokam. Tik nozīmīgi ir redzēt to seju, tās acis, to izteiksmi, rakstītāja balsi sadzirdēt. Vismaz man tas ir būtiski. Ar to gribu teikt, ka manas reakcijas, emocijas un būtiskās lietas, patiesībā ir svarīgas tikai man. Iespējams, otrs cilvēks tikko spēj atcerēties, kur viņš mani ir redzējis, bet man šis cilvēks šķiet tik tuvs, teju draugs, kaut kas tik īpašs. Vai arī cita situācija – viņš/-a noteikti tik daudz dzer (lieto alkoholu), jo viņam ir sliktas attiecības ar sievu/vīru/draudzeni… iespējams, man vienkārši tā ir izdevīgi domāt. Varbūt es pat gribu, lai tā būtu.
Tik bieži sanāk domāt otra vietā, skatīt notikumus caur savu uztveres prizmu. Un man jau arī patīk, taču es dikti mācos to nedarīt. Tā teikt – es neesmu burvis, es vēl tikai mācos…
Reizēm es iedomājos, ka ir tādas situācijas, kuras neprasa paskaidrojumus un attaisnojumu meklēšana šķiet smieklīgāka par pašu notikumu. Noteikti ir arī situācijas, kuras ir jārisina tūlīt un uzreiz, ja ir tāda iekšēja sajūta un pārliecība. Ir arī situācijas, kuras pašas kaut kā atrisinās. Un ir situācijas, kuras atrisinās ‘tā organiski’. Tad atliek vērot notikumus ap sevi un pasniegt īstajā brīdī roku tam, ko dzīve tev dāvā.
Es domāju, ka katra situācija mums ļauj labāk izprast sevi. Kāpēc man tik ļoti par to sāp? Kāpēc es gribu uzņemties citu vietā atbildību? Kāpēc es gribu saglabāt attiecības „par katru cenu”? kāpēc man ir tik būtiski, ko citi par to domā? Kāpēc es gadiem nevaru sev atzīt, ko patiesībā vēlos? Kāpēc man labpatīk „mocekles” loma?utt., jūs droši vien varat papildināt šo jautājumu buķeti.
Tad man vēl bieži patīk pajautāt un pameklēt pozitīvos resursus sevī. Ko es no šīs situācijas varu paņemt sev līdzi? Kas mani iepriecina? Kas man liek justies labi? Ko es esmu gatava darīt, lai tā būtu?
Lai biežāk mums izdodas būt godīgiem pret sevi!
Evita

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...