otrdiena, 2011. gada 28. jūnijs

proporcijas.

Nē, es nerunāšu par ēdieniem.
kad man ir daudz laika, es sāku slinkot. taču, kad man ir jāizdara daudz, es uzņemu apgriezienus. varu noskriet ātrāk, izdarīt labāk, domas raisās un radošais haoss norit uz pilnu jaudu. gan jau ikvienam ir līdzīgi.
man bija burvīgas brīvdienas. dators nebija ar mani. arī telefons nebija, jo nejauši to biju atstājusi mājās. sajūtas? vēlreiz apstiprināšu, ka lieliskas. jā, kad sapratu, ka nevaru apsveikt Līgu vārda dienā, mazliet saskumu, bet tā notiek. man ir neapzināta (nu jau apzināta) prasme uzdāvināt kādam svētkus, dāvanu, kas garam liek priecāties. sen nebiju savējos satikusi. lai arī katrs nu jau dzīvo citur, satikāmies pie tēta un spēlējām ķeršanas, pirātus ar bērniem, futbolu, volejbolu. Bērni, skatoties, kā viņu vecāki skrien, cik spēka, spēlējot ķeršanas, no laimes sastingst. savukārt pieaugušie ļauj vaļu visam, ko ikdienā pieklusinājuši, apslāpējuši. Tā skrējusi nebiju sen, pa īstam un ātri. un tik lieliski, kad pēc brīža mēģini atelpoties un smejies par kādu, kurš atkal cenšas noķert kādu.

ko ievēroju, par ko domāju:

- nauda dod iespējas. taču ne visi tās prot izmantot. tā noteikti nemaina to, vai sevi mīli vai dari pāri sev.
- vērtības, pēc kurām vadies, veidojot attiecības ar citiem. lai arī otrs uzvedas pavisam nesmuki, ir būtiski saprast, kāds tu pats esi un ko nekad nedarīsi. kāds par to apbalvo.
- lepnība noved tur, kur tā noved - arī pie tā, ka no tevis cilvēki izvairās, iet ar līkumu.
- bērniem vajag vecākus. nu gan jaunums, vai ne? viņiem nevajag super truper spēļu mantas, viņiem vajag tavu klātbūtni, skatienu, mieru. viņiem vajag, lai atsaucas, lai apstiprina to, ko viņi ir sasnieguši, izdomājuši. Prātu visiem tiem vecākiem, kuri salīdzina savus bērnus, kuriem nav laika saviem bērniem. Jūs veidojat ar viņiem attiecības un rēķinieties ar sekām. Tāpēc vēlāk tikpat mierīgi pieņemiet arī to, ka bērns tevi ievieto veco ļaužu pansionātā. Tu viņu atstūmi.
- kaitina (vēl aizvien), ka kāds atļaujas draudēt manam (tavam) bērnam, pat neizskaidrojot, kas par lietu. vēlāk teiktais - bet es taču neņemu to žagaru! - šķiet vēl nožēlojamāks, kā to pateikt. (uzvelkos, brrr...) es atzīstos, es vienmēr iejaukšos un to nepieļaušu. uzskatu, ka man ir tādas tiesības.
- par savu vietu un laiku. par iespējām. par to, cik būtiski darīt tā, kā pašam labi. kaut kas manī briest. es to jūtu. vēl tikai darbs uz aptuveni 100 lpp., tad ļaušos šai sajūtai. pagaidām nezinu, kas no tā sanāks.
- iemīlēties savā vīrā vai sievā vēlreiz un vēlreiz. piedzīvojot to, atkal taureņi un galva reibst. ak. :)
- spēt piedot. un cienīt. ne tikai pieprasīt. bet dot.
- sakārtot māju. pārbīdīt mēbeles. pabūt tikai ar sevi. noskriet ikvakara krosiņu vai pavingrot. izlasīt grāmatu. mazie prieciņi.


veiksmi, mērot proporcijas,
evita

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...