Šodien es apjautu, ka mostos ar prieku. ar to prieku, kāds rodas, kad kaut kas ļoti iepriecina ar savu klātesamību.
reizēm es tādu prieku sajutu vidusskolā. patiešām, sēžot angļu valodas stundā, es pēkšņi sajutu prieku. neizsakāmu un nenosakāmu. iespējams, hormonu svārstību dēļ. bet varbūt tāpēc, ka es zināju, ka piektdienā es braukšu uz mājām. vai tāpēc, ka pēc stundām es iešu uz treniņu un satikšu draugus, futbolistus un ar māsām kko apspriedīsim. vai tāpēc, ka kādu, pa ceļam uz mājām satikšu vai sazvanīšu.
Bet šodien es priecājos
- par silto gaisu, kas jau agrā rīta stundā sveicina un kārdina.
- par lokaino matu astīti, kas nozib aiz stūra, kad mana meita ar jauno skrejriteni stūrē uz bērnu dārzu.
- par jauno matu griezumu, kas arvien labāk pieguļ un padodas manai neveiklajai rokai.
- par pabeigtu 'mazo maģistra darbu'.
- par sarunu ar cilvēkiem.
- par savu koši sarkano kafijas krūzi, ko man uzdāvināja mīļa draudzene.
- par iespēju aizbraukt un noskriet magnētu. (vēl šogad neesmu skrējusi un to nu es iesaku, ja patīk skriet.)
- par skaisto mūziku, ko Kate ievietojusi savā blogā.
- par zemenēm, kas smaržo un garšo.
- par nezināma nosaukuma puķi ar sīkajiem ziediņiem, kas rotā mājas leti.
- par satikšanām, kas bijušas un kas vēl priekšā.
- par cilvēka talantiem un ieguldīto darbu.
- par vīra neatlaidību, kurš cītīgi pucē veco Ragaciema namiņu, lai varētu tur padzīvoties pa vasaru.
- noteikti arī par Jums, cienīta vai cienītais, es priecājos . mhm...
Par ko Jūs priecājaties šodien?
Smaidīgi,
evita
Bilde ņemta te.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru