ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

cilvēkstāsts.


Kundze man pastāstīja par atgadījumu, kad teicu, ka cilvēkiem jau ļoti dažādas tās gaumes un katru dienu varbūt pat sava mīļākā krāsa, noskaņojums vai apģērba gabals.

'Vīrs man atnes saldējumu', viņa saka. 'Es pagaršoju un viņam saku:'Kur tik negaršīgu saldējumu man atnesi!?''
Nākamajā dienā vīrs atkal nopircis saldējumu un pacienā sievu arī, protams.
Šoreiz viņa saka: 'Vai dieniņ, šis nu gan ir brīnumgards saldējums!'
Beidzot arī vīrs ierunājās:'Šis, mīļā sieviņ, ir tas pats, kas vakardien!'
Sieviete smaida.

Morāle? mesidžs? Nu paši jau lieli un sapratāt. šis stāsts man ļoti patika un tik jauki, ka kundze to atceras, piemērojot vajadzīgajai situācijai.

un varbūt man vēl pietiek pacietība, lai sagaidītu siltāku laiku. gribu to pumpuriņu un tulpīti. gribu to saules pārņemto ķermeni. nu tik ļoti, ļoti es gribu.

e.

siltums bildē no nodeviantart.com

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...