ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

bur bur, uzbur pasauli.


Gribi mazliet par vakardienu?
Ja nē, tad tālākais Tevi neinteresēs, jo es mazliet pastāstīšu par to.
Ar Ditu satikos mazliet pēc sešiem. Tad nu mazliet plāni pamainījās un devāmies uzreiz iekš Dailes teijātera telpām. tur jau cilvēki baudīja vīnu, pastaigas, kostīmus un viens otra sabiedrību.

[Maza atkāpe - šķiet, šajās telpās biju pirms to pārmaiņām, laikam uz lieliskajiem Siseņiem es biju. tātad sen.]

Tā nu mēs, divas draudzenes, atstutējāmies pret galdu un parunājām arī par smagajām tēmām - naudu, laiku, iespējām, izvēli, citu pieredzi, darbu...

Un tad jau pavisam drīz sākās izrāde. sākums mulsinošs. tas dīvainis, kas staigā un sevi demonstrē, tā kā kaut ko no jogas, kaut ko ne no jogas. mazliet ķiķinu, mazliet mulstu, jo gaismas vēl deg. hmm, interesanti.
Un tad jau aidā. izrāde iešūpojas ar triju burvīgu dāmu parādīšanos. Īstvikas raganas.

Patiesībā man ļoti patika. Tā kā ar Kristīni jeb Sjūzenu esam mācījušās vienā skolā un spēlējušas skolas teātra izrādes, tad īpaši patika skatīties, kā viņai sanāk būt par profesionālu aktrisi. un sanāk. ļoti, ļoti sanāk. un skaisti tie tērpi izrādē. un skaistas meitenes. skaisti krūšu gali. un deju soļi. un, protams, žagars (Darils van Horns) lieliski iejutās 40gadnieka lomā (tā vien gribējās viņu dēvēt - nu viens vecs āksts!). kā arī skaists Poča (Kriss) augums un lieliskas deju prasmes. kā arī tenisa ainiņa paliek atmiņā un liek smaidīt.

secinājumi tādi, ka biežāk jādodas uz teātri. biežāk jātiekas ar draudzenēm. aizdomājos arī par aktiera darbu. kaut ikdienā varbūt vairāk esi pesimists vai introverts, uz skatuves tev jābūt trauksmainajam optimistam vai jādejo striptīzs un jāatkailina ķermenis. šķiet, tā ir profesija, kas pielīdzināma psihoterapijas seansam, kad pamazām atklāj sev, ko vari, kas esi, mēģini darīt to, kas pašam nemaz nepatīk un no kā ikdienā parasti izvairies. mazliet tas viss smeldz, it kā vēlreiz un vēlreiz sevī kaut ko 'rautu' vaļā, kas sen noglabāts pagrabā. Bet var arī būt tā, ka, izspēlējot kādu notikumu uz skatuves, pēkšņi vari arī to ieviest vai vismaz izturēt savā ikdienā un dzīvē. lūk, man šķiet, ir grūti būt aktierim.

labu jums. un paldies ditai par uzaicinājumu un jauko vakaru.

evita



bildes no http://www.dailesteatris.lv/

3 komentāri:

  1. mhm. man arī patika. man pēdējā laikā kaut kā īpaši aktuāla ir mājsaimnieču un lūpukrāsu pavēlnieču tēma.

    AtbildētDzēst
  2. Nu, un ko saka iekšējais īdējs? Vēl aizvien grib rumu ar kolu? :) Man māksla būs rīt. Priecājos, ka Tev patika teijāteris.

    AtbildētDzēst
  3. īdēju šodien vedīšu uz dejām. šis solās dancāt pa riktīgo. khe.

    AtbildētDzēst

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...