tik tikko dzirdēju dziesmu. un dzejoli arī, ko lasīja pats Igo ar lielisku fona skanējumu. improvizāciju. es iedomājos par to, cik ļoti atkailināts jūtas mākslinieks, kad dalās savā iekšējā pārdzīvojumā ar pasauli, ar citiem. reizēm man ir gribējies tādos brīžos izslēgt skaņu, jo tā kā neērti tajā brīdī. sajust un būt klāt. tik tuvu. tik tieši. reizēm esmu arī prātojusi par to, kā mākslinieku mīļotās jūtas, dzirdot sava mīļotā iekšējo kliedzienu pēc kaut kā nepiepildīta, ilgām vai kaisles...
šodien vairs nerakstīšu par to, kā es netiku dzīvoklī un ar savu suni gaidīju nepilnu stundu aiz durvīm. arī par to mērfija likumu nē, kad gribi otram izpalīdzēt, bet beigu beigās čiks vien iznāk.
nobeigumā tikai rindas no tās dziesmas skanīgās un ļoti skaistās. patiešām laimīga, ka to skaņu nenoslēdzu.
.. es nojaušu, ka tu šai brīdī par mani esi domājusi. un varbūt liesmiņa, kas manī, deg arī tevī mierīgi un klusi..(Igo)
Saulainu pēcpusdienu.gardas vakariņas. sportojiet, dejojiet, mīliet viens otru.
Evita
p.s. bilde kavējas. bet meldiņš tepat.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...
-
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ... -
Vai esi kādreiz ieraudzījis sevi sniegpārslās? Pinterest.com Sniegpārslas krīt - tik viegli, nepiespiesti, tās ir tik neatkarīgas... -
Sveiciens pirmajā Adventā. Gaisma, ir pirmais vārds, ko sevī gribu audzēt šajā laikā. Un man pat jāsaka, cik svētīgi, ka mums pēc labi pelē...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru