trešdiena, 2011. gada 30. marts

es un tie citi objekti


Brīt!

Vakardien vakarā biju tik sašutusi, ka man pa ilgiem laikiem gribējās vienkārši būt tik vājai, lai ieliktu savu galvu kādam klēpī un paklusētu. es zinu, ka tas būtu no sērijas 'mama, raģi menja obratno' un tas nozīmē cilvēka attīstības regresu.. bet par laimi vai diemžēl man nebija tādas iespējas, tāpēc vienkārši liku lietā prātu un izdarīju secinājumus.

Manai meitai bija jauna pieredze. un man savukārt tikai atsvaidzināja atmiņu par šādām situācijām. visi cilvēki nemēdz būt tādi superkomunikabli un nobrieduši. un ne visiem patīk savs darbs. šoreiz runāju par bērnu zobārstu. protams, valsts iestādē (kas ne vienmēr ir sliktākā, bet bieži vien tur pieklibo kaut kas - attieksme, kvalitāte vai kāda tīri tehniska lieta). pirmo reizi, kad tur manai meita laboja zobu, patiešām bija laba zobārste. bet šī pat bērnam neko nepastāstīja, kas būs, ko darīs. tikai pavēlēja, lai rokas paliek zem dibena un tad, kad taisīja - čiks, un betija tā kā gribēja protestēt, jo sāpēja taču, viņa teica, tu man te neko nedari, jo es zinu visu, ko jādara, tu neko nezini. (super uzmindrinoši) es daudz nestāstīšu tālāko, jo mans bērns ne mirkli netika uzslavēts par brašo turēšanos. līdz arī viņa neizturēja šo ļoti rupjo jeb raupjo apiešanos. kā pret priekšmetu. tikai piebildīšu, ka mani vēl beigās izdzina no kabineta un ar balsīm spēlēja teātri, lai mammīte domā, ka bērniņš saņēmies. man bija skaidrs, kas tur notiek. tikai sev uzdevu jautājumu - kāda velna pēc es sēžu ārā. un to klausos. kāpēc izgāju? un tā sajūta ir tik bezspēcīga.

es arī zināju, ka betija man pēcāk jautās, bet kāpēc tu izgāji ārā. vienīgais, ko varēju atbildēt, ka tādi bija viņu noteikumi. un es tiem diemžēl pakļāvos. un, protams, ka nelīdzēja tas, ka es tikai beigās pateicu, ka betija nav no tiem bērniem, kas par visu raud. ar viņu lieliski visu var sarunāt, ja paskaidro un ir kaut cik normāla attieksme.

mēģināju vēlāk ar betiju runāt, ka ir dažādi cilvēki. un ka nākamreiz iesim pie tādas dakteres, kurai patīk tas, ko viņa dara, kas nenozīmē tīksmināšanos par bērna asarām un vēlmi viņu 'atspārdīt'.

Katra pieredze ir pieredze. to nepiedzīvojot nevar zināt, kāda ir tā īstā pasaule. tas, ka mana meita jau pēc laiciņa dziedāja un smējās, bija man kā saldais ēdiens, ka esmu nodrošinājusi pietiekami labu 'background', lai viņa šādas situācijas spētu pietiekami saprotoši pieņemt, un tas nerada bezgalīgu traumu.


Šodien tas stāsts nav gluži par labo. bet varbūt drīzāk, kā to ne pārāk labo izmantot savā attīstībā.

Un, cilvēki, beidziet savu nīgrumu, nepiepildītību, aizvainojumu, bezmērķību, mazvērtību gāzt pār citiem. Kaut vienam pasakiet ko patiešām labu un no sirds. saņemsiet pretī daaaudz noderīga. tik vienkārši, bet vai tā darām?
moralizēju? varbūt. izjūtas mani tādas pārņēma.


evita.

bilde: lostlibertycafe.com

2 komentāri:

  1. Cau! te Baiba, (tava kliente :))zin, es parasti nekomenteju, bet tikai lasu, tad nu man sagribejas padalities. Loretai ir svaki zobi un tu jau zini, kada man vina ir, nu nav no tam superdrosajam meitenem, bet mes ari labojam jau 3 vai 4-us zobus Stabu iela 9, valsts poliklinika pie dakterites Senbergas, vina ir vienkarsi superiga un Loreta pie vinas turas lieliski! Loretai ir laboti jau 3 vai 4 zobi un bez asaram! Es varu vinu nemt klepi, viss tiek izskaidrots un paskaidrots ar berniem saprotamiem teliem, varam, kamer zobins "iemieg", lasit vinejo gramatinu, roka var turet vinejo spelu zobinu, kad dod sprici, masina aiztaisa acis (paskaidro, ka bus rugtas zalites) utt visu laiku rada un stasta, ko daris, var izveleties plombiti, kadu gribas, beigas vel uzlimiti ieddod par brasu turesanos. Loretai ta zobarste patik un es iesaku. Mes ejam visu laiku pie vinas.

    AtbildētDzēst

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...