Dāvana.

Sava bloga rakstīšana šobrīd ir nozīmīga gandrīz katram trešajam, es domāju. Katram noteikti ir savi iemesli, kāpēc to dara. Man tā bieži vien noformulējas domas par kādu jautājumu. Tas ir līdzīgi, kā mācot otram, pats labāk saproti. Tajā pat laikā tā ir iespēja pabūt it kā šķietami kopā ar kādu cilvēku, kura piezīmes tai mirklī lasi. Protams, tā vide ir virtuāla, tāpēc arī saku, ka šķietami. Vēl mani patiešām pārsteidz, cik cilvēki interesanti domā, runā, kā viņi pasniedz to, ko grib pateikt, kā iesaiņo utt. jāatzīst, ka ir arī reizēm sajūta, ka kāds aizņemas kādu rindu no otra, bet, iespējams, tas viss ir tik nejausi. Izlasi ziņu, pats domā un jūti līdzīgi, līdz ar to raksti arī sanāk līdzīgi… Lai vai kā, Mēnessmeitēns man ir pasniedzis dāvanu, proti, jautājumus, kas ceļo no viena rakstītāja pie cita rakstītāja. Es domāju, ka tas savā ziņā arī vieno, ka esi viens no viņiem..

1. Kas ir pirmā lieta, ko Tu iedomājies, kad piecelies no rīta?

Vai tiešām MAN (uzsvars uz šī vārda) jāved šodien Betija uz bērnudārzu?

2. Pirmā lieta, ko Tu pamani pretējā dzimumā?

Laikam koptēlu, ģērbšanās stilu, sejas vaibstus, acu skatienu.

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

Es esmu diezgan bailīga, lai dotos uz neapdzīvotu salu. Tāpēc mana atbilde noteikti neatainos patiesību. Es ņemtu kompāniju, ar kuru vismaz varētu tuvināt šo domu. cilvēkam taču vajag cilvēku. :)

4. Kas ir pēdējais, ko Tu apēdi?

tikko beidzu brokastot. Ledusskapis diezgan patukšs, izvēlējos uzcept siermaizītes. Tās arī gardi notiesāju.

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru Tu runāji pa telefonu?

Ar savu mammu.

6. Pēdējā filma, ko Tu noskatījies?

You will meet a tall dark stranger.

7. Pēdējā grāmata, ko lasīji?

Es laikam neesmu pat izlasīju visas, ko esmu iesākusi. Ā, izlasīju mazo, jauko grāmatiņu ‘Piedzimt bez vardarbības’…

Dāvanu nododu tālāk Katei un Maltites Inesei (Inesei būs kādā receptē atbildes jāiecep:)

bilde no http://kiddley.com

Veiksmi,
evita