trešdiena, 2011. gada 9. februāris

kad kontā negulētas naktis..


Ziniet, kad kontā vairākas negulētas nakts, gribas teikt neko. Vienkārši kaut kā nav tā spēka tik daudz.

Bet, ko es pa šo laiku sapratu:

- Kad izskaties pēc Latvijas pelēkās (katram savi iemesli), un netiec ārā no mājas (atkal katram savi iemesli), atver logu, lai ienāk jauns gaiss. Ieslēdz savu mūziku, kas uzmundrina. Un uzkrāso skropstas. To visu dari sev. Uztaisi glāzi burkānu sulas un iztukšo to. Pašsajūta mazliet uzlabojas un kkas arī atjaunojas. Prāts mundrāks kļūst un dvēsele mazliet gavilē.

- Sportošana. Es sevi vienmēr esmu pieskaitījusi pie tām sportiskajām. Tad vienu dienu apjautu, ka sēžu vienkārši uz veciem lauriem. Sportojusi es neesmu sen. Vienīgi pa vakariem ar meitu padejojusi un padraiskojusies. Tad nu es sapratu, ka katram taču ir iespēja veltīt 20 – 30 minūtes sportiskajām aktivitātēm. Man bija iespēja divas dienas pa parku paskriet. Un man ir ļoti žēl, ka tagad nāksies gaidīt dažas dienas, lai to varētu darīt atkal. Bet sports nudien tos laimes hormonus vairo. Sajūta, ka pēkšņi jūties tik viegli.

- Esmu sapratusi, ka pie mums vēl aizvien nav nemaz viegli atrast darbu. Tādu, kas patiktu. Tādu, kas atbilstu profilam. Tādu, kurā noderētu manas zināšanas. Es ļoti ceru, ka drīz varēšu teikt, ko pavisam citu. Ir divas iespējas – veidot pašai savu vietu, kas nodrošinātu visu iepriekšminēto, plus vēl regulārus ienākumus vai gaidīt mirkli, kad tikšu aicināta uz darba interviju un man būs visas iespējas rādīt, ko nu māku un cik ļoti esmu vērtīga. Man darba intervijas nekad nav patikušas, jāatzīst, kaut bieži esmu pati tās vadījusi. Es atceros, cik ļoti es apjuku, kad man viens potenciālais darba devējs lika no psihologa viedokļa kaut ko pateikt par viņu.

- Ā, nevaru nepieminēt. Būšu nejauka. Bet paslēpjos aiz virsraksta. Latvijā gan ir stilīgi cilvēki. Un galvenais, ka vieni un tie paši! ;) Šķiet, šis tāds pusaudžu laiks mūsu valstī. Man pašai stilīgi šķiet būt par sevi pārliecinātam, līdz ar to mierīgam, zināt, ko gribēt un tas viss, manuprāt, atstarojas cilvēka izskatā, runas veidā, attieksmē pret citiem, mājas iekārtojumā, saskarsmē, bildēs…

- Es laikam palieku veca.. pa jokam un ne. Arvien gribas īsākus matus. Gribas māju un sirdsmieru. Varbūt vēl kādu bērnu?! ;)

Lai piepildās! Un nepazūdiet pārāk ilgi!

Evita


bilde: http://thumbs.dreamstime.com/

4 komentāri:

  1. Vai, vai...miega bads ir viena traka lieta. To es zinu. Bet, ja par vēl vienu bērnu domā, tad pie šīs neērtības jāpierod :) Citādi man aizvien patīk, kā un par ko raksti.

    AtbildētDzēst
  2. :) es nevaru piespiest sevi nodarboties ar sportu, lai gan gribās. Nu ne gluži skriet un lekt pāri Britānijas peļķēm, bet vismaz pastiepties un uztaisīt vēderpreses pirms miega. Tā nu jau otro mēnesi gaidu dilstoša mēneša parādīšanos pie debesīm, lai varētu sākt vingrot... :)
    Lai gan mana draudzene atsūtīja vienu tekstu, ko viņa izlasīja kaut kur internetā (aptuveni tādu):
    Nolēmu pirms darba mazliet pavingrot. Uzklāju uz grīdas segu apgūlos... Un nogulēju darbu... :)

    AtbildētDzēst
  3. hehe.. pēdējā rindkopa man dikti patika. lūk, tā ir tā dzīves uztvere un tās garšas izjūta. ar humoru. man šķiet, humora izjūta un pasmiešanās par sevi ir tiiik noderīga un vajadzīga.

    AtbildētDzēst
  4. Jā, ir jāmāk pasmieties par sevi! :)

    Šodien Fotoblogā ir kaķu diena, un mana paziņa manuprāt ielika bildē jauku humora devu -> http://www.fotoblog.lv/img/260507/?cid=24710

    AtbildētDzēst

Dzīve kafijas tasē

Tuk turuk, šodiena, otrdiena, ik pa laikam snieg, Igaunija, ātri kļūst tumšs, gribu daudz gulēt, saņemu pāris zvanus no nepazīstamiem cilv...