Bilance.

Žvīks un žvāks gribu ar jums sasveicināties. Tas nekas, ka sanāk iedomāties to atņemošo sveicienu. tāpat jūtu, ka esi te bijis vai bijusi. vai varbūt atkal iedomājos, ka esi. un man ar to ir gana. reizēm.

Tad nu lūk. par to klusumu, ko iepriekš aprakstīju. tas tomēr bija pilnīgi reāls. ziniet, varu atzīties, ka tomēr esmu datora upuris. jā, man tik ļoti pietrūka ieskatīties tajā, uzlikt kaut ko skanīgu... tā kā man arī nav tv un radio aparāta, tad klusumu varēju patiešām ne tikai just, bet arī izjust. bet tajā pat laikā es esmu laimīga par to, ka pēc tik ilga laika es patiešām biju šeit un tagad. es sajutu īsto laiku un to, kas notiek pa īstam. savādi, bet laiks nebūt neskrien. minūte ir pietiekoši gara, lai, piemēram, tās laikā rastos ideja. stunda ir pavisam pietiekama, lai tās laikā iejustos teicēja jeb vakara vadītāja lomā un pieteiktu mākslinieces (manas 4gadnieces)pašsacerēto dziesmu nosaukumus. un, protams, cītīgi tās visas noklausītos.

Es labprāt būtu slēpojusi, jo diena bija burvīga. neiedziļinotos visos 'kāpēc tad nē',varu teikt, ka pietiekami labi toties izstaigājos no rīta puses pa rajonu. un ievēroju, ka mēness ielas vienā no namiem, kuram nav logu un tie aizsisti ar plēvēm, vienā dzīvoklī tomēr dega gaisma un izskatījās, ka kāds tur tomēr dzīvo un pat kaut kas līdzīgs puķēm uz palodzes bija samanāms. hmm..

savukārt šorīt es steidzīgi vēru vaļā datoru, lai ieskatītos epastos. par laimi, bija, ko lasīt. [un lasīt epastus man patiešām patīk. it sevišķi tādus personiskus, kuros par vārdiem ir domāts..] ziniet, kā reizēm mēdz gadīties, ka telefons aizmirsts mājās, tad šķiet, ka diena teju pagalam, jo taču noteikti KĀDS ir zvanījis un nesazvanījis. bet, aizejot mājās, apjaut rūgto patiesību - vai manu dieniņ, neviena paša neatbildēta zvana! Tā man reizēm mēdza gadīties studiju laikos, kad vēl tie mobilie nemaz ar' tik populāri nebija, nerunājot nemaz par savu personīgo emuāru.


Tagad gan es šim fantastiskajam aparātam spiežu uz pogas shut down. un dodos prom. Līdz citai dienai.

Lai izdodas! bet atceries, ka tas, kas ar tevi notiek vai nenotiek, to nosaki un arī izvēlies pats [tu izvēlies žēloties, bet nedarīt; tu izvēlies apšaubīt; tu izvēlies dalīties, tu izvēlies šķiest savu laiku; tu izvēlies neatļauties...]. šie vārdi man palīdz šo to saprast par klientiem, bet arī pašai liek daudz apjaust un galvenais - rīkoties.

Evita

Šodien skan Mana dziesma.