mērķtiecība

Vakar noskatījos saulrietu. kā saule ieiet jūrā. tik tuva, apaļa, sarkana. un līdz tai veda tikpat sarkans celiņš. mana meita pajautāja, vai tagad var saulei pieskarties. nevar gan, es atbildēju. un atcerējos par dullo dauku, par vēlmi redzēt, kas lācītim vēderā, par cilvēku vēlmi izzināt. vakardienas vakars bija silts, jūra - mierīga, un es patiešām tai brīdī ļoti vēlējos, lai vasara pie mums ir par dažiem mēnešiem garāka.

savukārt sarunu temats vakar bija par mērķtiecību jeb mērķtiecīgumu. satiekot draugus un redzot, cik ļoti viņi visu paspēj, es absolūti apjuku. tad es aizdomājos, varbūt tas tāpēc, ka man bērnībā nebija sevišķie uzdevumi. man nebija - ja izravēsi dobi, tiksi uz treniņu. man nebija - tavs uzdevums ir katru vakaru sanest katrai krāsnij pa klēpim malkas. man nebija jāpieskata mazākie, jo tādu vienkārši nebija. vienīgi par istabas kārtību bija jārūpējas, kas arī bija nosacīta. nu tā kārtība. varbūt tā ir atslēga. es neesmu pieradusi caur grūtu darbu tikt pie kārotā. esmu pieradusi, ka viss nāk viegli (bet reizēm nenāk nekā un nekas). ja nenāk, tātad man to nevajag, es parasti nospriežu. es ticu, ka ir atbalstītāji vienai teorijai un ir atbalstītāji otrai. ir skaidrs, ka katram ir sava pieredze un līdz ar to tā sakne veidojusi pārliecību par kaut ko. taču esmu pilnīgi pārliecināta par to, ka, mērķtiecīgi strādājot, ir rezultāti. esmu redzējusi, kā cilvēks bez ritma izjūtas, dejo labā deju kolektīvā, esmu redzējusi, kā cilvēks, kurš gandrīz neprot skriet, sasniedz ļoti labus rezultātus sportā. šiem cilvēkiem nav vārds 'grūti' vai 'nevaru'. es pat gribētu teikt, ka viņi par to neprāto. tas ir viņu dzīves modelis, viņi jūtas tā labi un komfortā. tāpat kā ikviens ir pieradis no rīta un vakarā izpucēt zobus vai uzvilkt apģērbu. tā arī viņi - no rīta mostas un vienkārši dara.

Es viņus apbrīnoju ne tikai par to, ka viņi profesionāli daudz sasnieguši un veido labu karjeru, bet arī par to, ka viņi paspēj atrast laiku savu bērnu interesēm un atrod laiku ar viņiem parunāties, paspēj iestādīt puķes pie mājas un paspēj gan izlasīt grāmatas, gan sevi sakopt. Es ļoti viņus cienu. Taču arī esmu reāla un saprotu, ka es, tādā ritmā dzīvojot, ātri pagurtu.

Tomēr, to visu redzot un saliekot pa attiecīgajiem failiem, es klusi pie sevis nosolījos, ka turpmāk centīgāk piestrādāšu pie savas mērķtiecības.


Lai skaista nedēļas nogale! dāvanā, manuprāt, skaista bilde.



esmu sapratusi, ka es labprāt iemācītos fotografēt. pašas priekam.

Evita

bilde atrasta te.