piektdiena, 2010. gada 23. jūlijs

3km no lielceļa, meža ielokā.



„Evuci, nāc te dzīvo!”, saka mana vecāmamma. Un es zinu, ka viņa to domā nopietni. Es gribētu varēt teikt, jā, ka nākšu un dzīvošu. Bet es saku - nē, vecomamm, es nevaru. Vēl pagaidām ne, varbūt kādreiz vasarās. Tad seko mani pretargumenti un vairāku ērtību piesaukšana. Un es redzu, ka viņai mazliet skumji. Viņa tur ir viena un Reksis. Divi saimnieko lauku viensētā, kur apkārt ir meži no trim pusēm un vēl lauku pļavas, divas mazas upītes. Vasara ir labākais laiks laukos. Un viņi to saprot. jā, ir garlaicīgi laiku pa laikam, jo viesi jau tik bieži nav. Ja nu kāds ar džipu iemaldās mērķtiecīgi apčakarēt veco tanti, ka zemi meita jau viņiem ir pārdevusi un viņai tik jāparaksta papīrs. Vai kāds mednieks. Reksis nelaiž viņai klāt nevienu. Un ja pakrīt, no šķūņa aiz rokas izvelk. Un es saprotu, ka viņa negrib citur, jo Reksi nevienam nevar tā vienkārši atdāvināt. Viņa raksturs ir neprognozējams. Un ziemu viņa tomēr varēšot pārlaist, ja jau šogad to viena ir izdarījusi tādos sniegos. Es domāju, kā vispār sevi var motivēt dzīvot tur ziemā, kad tumsa tik agri un patiesībā tu patiešām esi viens? Nu jā, ir televizors un seriāli, šoreiz – lai slava tiem.

Bet es tikai sapņaini skatos uz tiem plašumiem, aizaugušajiem laukiem, kurus vajadzētu nopļaut, savest kārtībā, lai tā smuki. Es zinu, ko es tur izdarītu, zinu, ka visapkārt būtu zaļa, līdzena zālīte. Es iesietu vairākus šūpuļtīklus kokos. Un izveidotu dīķi ar ūdensrozēm. Māju es arī uzpostu, jo tā ir pietiekoši cietusi no saules, sala, lietus un ir pelnījusi skaistu atpūtu savā pensijas vecumā. Mjā, iespējams, kādreiz to visu arī izdarīšu, jo vecāmamma saka, ka māju nepārdos. Vēl dzīvošot tur 100 gadus. Un tas jau nebūtu slikti. Es klusi jūsmoju, kad viņa tā joko.
Bet patiesībā es arī mazliet skumstu par to, ka katrai mājai ir savs stāsts, un tas beidzas, kad tajā vairs nav cilvēka...


ar sveicieniem jau piektdienā,
Evita


bild no www.atputasbazes.lv

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...