‘Un putni mani aplido ar spārnu skaņu savādo.. kāpēc, es tiešām nezinu, kāpēc… ‘ iedomājieties Igo lielisko balsi un šo dziesmu, kas tikko skanēja iz mana mazā radio aparāta..
Un kāpēc tieši šodien šī dziesma? Un ko tā man atgādina? Jā, to briesmīgo vakaru, kad tu aizgāji. (Drīzāk jau to dienu, kad vajadzēja oficiāli tev teikt – paliec sveiks, man bija prieks ar tevi iepazīties.) Un es zinu, ka tu nebūsi šogad manās dzimšanas dienas svinībās. Kaut gan tu reti esi bijis. Bet es atceros, kā tu man uzdāvināji pulksteni, ko tik ļoti vēlējos. Tātad es tev rūpēju, kaut to tikai varēja nojaust, ne sadzirdēt. Bet tu biji tieši tāds. Neuzbāzīgs, kluss, vērotājs. Dzīvoji savu dzīvi, kuru tu nemīlēji, kuru tu pat nīdi. Un tad tu aizgāji. Pavisam. Tā arī mums neko nepasakot. Un es tev vēlu visu labu. Es tev vēlu justies laimīgam. Es tev vēlu beidzot justies brīvam. Un laikam tikai tagad, pēc pusgada es to varu tev pateikt. Jeb es to varu uzrakstīt sev, jo tu jau neesi. Un jā, paldies, ka tu neļāvi man iekrist akā. Varbūt tas arī bija tavs lielais uzdevums?
p.s.
Es šodien pamodos ar pamatīgam galvassāpēm. Visu nakti manīju, ka galva pulsē. Parasti es ķeru pēc ibumetina, jo es zinu – ar savām galvassāpēm nevaru jokot. Bet šoreiz man nebija ne pat vienas tabletītes. Iznākums bija savādāks, bet tas līdzēja. Un šobrīd esmu tikai tādā vieglā reibonī ( ne alkohola:), galvassāpes attālinās. Un atkal es pārliecinājos, ja kaut kas sāp un ir grūti, negribas neko, ne runāt, ne interesēties par kaut ko, gribas tikai gulēt un domāt, cerēt, ka tā stulbā galva pārstās sāpēt.
te dziesma. tā, kas skanēja shoriit un arii tad.
http://www.youtube.com/watch?v=_CuCCHpSAio
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...
-
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ... -
Vai esi kādreiz ieraudzījis sevi sniegpārslās? Pinterest.com Sniegpārslas krīt - tik viegli, nepiespiesti, tās ir tik neatkarīgas... -
Sveiciens pirmajā Adventā. Gaisma, ir pirmais vārds, ko sevī gribu audzēt šajā laikā. Un man pat jāsaka, cik svētīgi, ka mums pēc labi pelē...
Man arī ar šo dziesmu saistās kādas atmiņas. Kādreiz,kad skolas laikā mums bija meiteņu ansamblis, mēs reiz vienā nelielā studijā ierakstījām disku. CD, iedomājies! :)To, starp citu, nesen vēl klausījos un bija dīvaini. Bet tajā diskā, kurā bija dziesmas,ko dziedājām visas kopā, bija katrai no meitenēm viena, kuru viņa dziedāja viena pati. Manā diskā bija tieši šī...P.S.dziesmu izvēli izdarīja tas vīriņš, pie kura mēs tās dziesmas ierakstījām.
AtbildētDzēstjā, es atceros jūsu ansambeli un koncertu. un atceros, ka es raudāju tajā. un tu nekad neesi atskaņojusi man savu dziesmu.:p
AtbildētDzēst