Tieši šodien ir tāda diena, kad nekas īsti nevedās. Tev tā nav bijis? Galvā iet tāda filmiņa par to, ko vajadzētu izdarīt, bet kājas un rokas kaut kā nespēj tikt līdzi.
Šodien es beidzot ļāvos eksperimentam – nu pabrauksim pa šo ielu, kur tā, nez’, aizved! Es parasti tā neļaujos. Šajā ziņā esmu neelastiiga. Braucu pa zināmiem ceļiem, eju pa zināmām taciņām. Iespējams, tā ir mana vēlme kontrolēt situāciju, notikumus, cilvēkus, kontaktus... Bet, re, ar mani vēl nav tik traki! Šodien es to paveicu, aizbraucu uz hipodromu. Ļāvos izzināšanai. Hipodroms galīgi nebija tā vieta, kur man vajadzēja nokļūt. Tāpēc ieslēdzu kreiso pagriezienu un veicu pagriešanās manevru. Un viss beidzās pavisam veiksmīgi. Pēc vairāku minūšu braukšanas, es pat atrados pie veikala, kuru jau atpazinu un tālāk ceļu jau zināju pavisam labi. Jā, drošāk ir tur, kur jau esi bijis, kur atpazīsti garšas un smaržas, īpašības un ieradumus. Bet reizēm tik ļoti vajag pamēģināt arī ko jaunu, jo tas dod jaunu pieredzi, ļauj saprast, kas ar pašu notiek tādos brīžos, arī bailes ļauj apzināties. Un galu galā neļauj iestrēgt.
Kas vēl tāds par šodienu? Saplēsu glāzi. Bet tas jau uz laimi un atkal jauniem notikumiem manā dzīvē.
Tagad gan es ļoooti gribu ēst. Un kaut ko garšīgu.
Lai garda nedēļas nogale!
evita.
Es esmu pamanījusi, ka tad, kad braucu viena un kaut kur nomaldos, es pēc tam diezgan ātri intuitīvi atrodu pareizo ceļu. Ja braucu ar kādu kopā, tad satraucos un nevaru atrast vairs neko :) Bet vispār mums brīvdienām ir padomā līdzīgs eksperiments ar došanos uz nezināmu vietu.
AtbildētDzēst