ne viss ir skaidri uzrakstīts un ne visu var saprast.

nē, nē, shodien es neko daudz nevarēshu pateikt. ir vajadziiga veesa dusha (varbūt ledus vanna?), tēja un fiziska izkustēshanās (no seerijas - neseedi un nedomaa, bet dari, dari, dari...).

p.s.
vakar, braucot mājās no koncerta, biju emocionāli uzlādēta. uuuu... tā atkal sen nebija bijis, kas sajuusmina un ne tikai. un tas nekas, ka ne vienmēr tu vari/driiksti/dabuu to, ko gribi jeb domā, ka gribi (un patiesiibaa baidies no tā). tā teikt - reizēm paliec ar garu degunu.
un lūk, sarunājam ar taksistu, ka viņsh aizvizina vienu kompāniju un atbrauc pēcāk mums pakaļ. kā soliits, taa notiek (varbuut jāzina konkrēti, ko vēlies, lai tas notiktu? hmm.. vispaar jau sen zinaama patiesiiba un gudriiba). shis bija viens no neparastaakiem braucieniem. veel tagad domāju par to visu.
taksists, ieraugot adresi, uz kuru mūs jāvizina, iepleta acis un sāka stāstiit, ka reiz shajaa namaa dziivojis. un vēl ļoti daudz par savu dziivi, kas nudien bijusi nepatiikamiem pārsteigumiem bagāta. un patieshaam es redzeeju, jutu, cik loti viņam sāp, runājot par to laiku, kas noritēja mājā, uz kuru viņs mūs veda.
bet kāpēc tā notika? kas no tā jāmācās? kas bija shoferis? un kādu ziņu viņam mums bija jānodod?

p.p.s. reizēm es gribētu dzirdēt citu domas. :) bet jā, tad nebūtu tik interesanti dziivot.... bet varbuut izzustu daudz paarpratumu? :)

tagad gan slēdzam ārā gaismas un meditējam.

evita