tas, ko es gribētu teikt.. ir pārāk personīgi...
esmu sapratusi, ka arvien labāk spēju diferencēt būtisko no mazāk būtiskā, spēju kādam neatklāt man uzticēto (bieži taču nākas dzirdēt un teikt - tas vēl ir noslēpums, nesaki nevienam tālāk), arvien labāk spēju neuzbāzties ar savu viedokli, kad to neprasa... un jā, es arvien labāk spēju nejaukties sev nozīmīgu cilvēku dzīvēs un respektēju viņu izvēles, jo es viņus mīlu. es gribu, lai man tuvākie cilvēki ir laimīgi, lai ko tas arī katram no mums nozīmētu.
bet uzklausot "noslēpumus", gribot negribot man roka aizsniedzas līdz tā saucamajai dvēseļu mūzikai, kas šķietami kko manī uzārda (http://www.youtube.com/watch?v=L_LxaXoc7zM). (vispār drāmas man vienmēr patikusas.) iespējams, man ir skumji. gribētu teikt, ka ne par sevi, bet tomēr jau tad laikam par sevi.
itin bieži šādās reizēs es sevi iedomājos ceļojam. protams, es ceļoju viena. iespējams, lai neviens neredz manas skumjas. iespējams, es izvēlos vienkāršāko - es bēgu.
lai vai kā - pavasaris tuvojas. lai arī šodien nav saules, ir sajūtas par to. un apskatot, citu rakstītos blogus, es redzu un jūtu, ka tajos arī ir pavasarīgs noskaņojums.
ieprieciniet sevi. ar pastaigām, filmu, jaunu šalli, matu rotu vai jauniem deju soļiem spoguļa priekšā.
evita.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...
-
Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ... -
Vai esi kādreiz ieraudzījis sevi sniegpārslās? Pinterest.com Sniegpārslas krīt - tik viegli, nepiespiesti, tās ir tik neatkarīgas... -
Sveiciens pirmajā Adventā. Gaisma, ir pirmais vārds, ko sevī gribu audzēt šajā laikā. Un man pat jāsaka, cik svētīgi, ka mums pēc labi pelē...
klau, vai jaunās uzlīmes jau iemēģināji? drīz jau būs uz pludmali jādodas :)))
AtbildētDzēstgaidu, kad Tu atbrauksi. :))
AtbildētDzēst