[www.typokunst.de/en]‘Halo!.. halloo, es klausos!’
‘ Sveika!’
‘Labdien!’
‘Es laikam esmu nepareizi piezvanījusi..’
‘Jā, varbūt..’
‘Es atvainojos..’
‘Nekas, visu labu..’
‘uz redzēšanos!’
Apmēram šādi šodien skanēja mana saruna pa telefonu. Zvanīja man. Kāda sieviete. Pēc tās es sāku domāt par to, kas bija šī meitene un kuram viņa, nez’, zvanīja? Kāpēc viņai sanāca tā, ka kaut ko uzspieda nepareizi un piezvanīja svešam cilvēkam. Un ja es būtu turpinājusi sarunu, vai mums būtu, kas kopīgs? Varbūt mūsu paziņas vai tas, ko mēs mīlam visvairāk darīt, vai esam kādreiz pat dzīvojušas kaimiņos? es reizēm manu uz ielas cilvēku sejas, kas man kaut ko atgādina. Tad es domāju, kur, kur es esmu redzējusi šo cilvēku, kad esam tikušies un ko tad darīju es. Sejas es atceros ļoti labi, vārdus ne tik labi. Freids gan savai meitai reiz atzina, ka banāns tomēr reizēm esot arī banāns.. varbūt arī šoreiz tā bija meitene, kas vienkārši sajauca numuru, un viņas uzdevums bija mani 'piepacelt' no dīvāna, uz kā es lasīju grāmatu – piedzimt bez vardarbības (ja nu saņemšos otru dzemdēt vai arī tīri profesionāli varēšu padalīties ar nomierinošu un pat iedvesmojošu informāciju par šo procesu ar kādu meiteni, kas gaida savu pirmdzimto, vai kādu sievieti, kas gaida otru mazuli, bet baidās no dzemdībām, jo pieredze ar pirmo bijusi ļoti nepatīkama)..
Lai vai kā, man šķiet, ka vienmēr ir interesanti paprātot par to, kāpēc mēs satiekamies ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs satiekamies, kāpēc mēs uzsākam sarunu ar cilvēku, kas ir svešs, bet ar laiku jau ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem, kāpēc cilvēks, kuram esi uzticējies, uzvelk gumijas zābakus un izbradā visu tavu iekšējo pasauli, kāpēc, kad negaidām ko sevišķu, notiek kaut kas nu ļooti sevišķs, kāpēc apprecies ar tieši šo cilvēku, kaut iepriekš ne pavisam par to nebiji domājis, kāpēc tava labākā draudzene vienā dienā paņem čemodānu un ir prom, kāpēc epizodiski tavā dzīvē parādās viens vai divi konkrētie cilvēki, kā tas nākas, ka skrienam uz punktu A , bet nonākam punktā B, kāpēc cilvēkus, kas kļuvuši svarīgi, tu pats pēkšņi sāc atgrūst, kāpēc tev ir tieši šie kaimiņi...
Lai labs vakars un sargieties no sniegputeņa, ko sola ceturtdien un no vētras, kas plosīšoties gan piektdienas, gan sestdienas vakarā!°
Mīļi sveicieni,
Evita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru