pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

apkopojums plus prātuļojums.

Vairākas reizes veru šo lapu vaļā un ciet. Esmu sākusi pat rakstīt stāstu par nedēļas nogales notikumiem, bet tad to noglabāju citā mapītē. Ir tik daudz ko teikt, bet ir arī tik daudz no tā visa saudzējama, jo tas ir kkas ļoti personīgs, ļoti mans, ka negribu dalīties. Tas ir līdzīgi, kā nestāstu sev uzticētos stāstus tālāk. Tāpat kā neaprunāju savus draugus un nestāstu par viņu ikdienu, jo tā ir viņu dzīve un viņu izvēles.
Vienu brīdi es biju iestrēgusi tādā kā aplī, no kura netiku ārā. Taču beidzot ir sajūta, ka esmu no tā izlauzusies. Tev nav tā bijis, ka pēkšņi saproti, ka tas nav stāsts par tevi, ko kāds stāsta, ka par tevi ir pavisam cits stāsts?
Es reizēm esmu baidījusies no tā, kā cilvēki nodod tālāk manis sniegto informāciju. Kā pastāsta to, ko esi teicis. Reizēm laurus plūcot pats. Lūk, tāpēc vienmēr vajag ieklausīties, kā sis cilvēks runā par citiem – vienalga, kas tie arī būtu. Es reiz kādā sieviešu žurnālā, šķiet, lasīju, ka vajag paklausīties, ko vīrietis runā par savām iepriekšējām attiecībām, ko saka par sievietēm. ļoti iespējams, ka vēlāk viņš to pašu teiks par tevi. Es domāju līdzīgi. Tāpēc es jo īpaši augstu vērtēju cilvēkus, kuri neklaigā pa pasauli to, ko viņi zina, vai to, kas viņiem uzticēts un ir bijusi iespēja redzēt. Taču vēlreiz saku, ka tas ir tikai stāsts par mani. Un tās ir manas robežas, lai netieku izmantota kaut kāda mērķa vārdā, lai netiek mana informācija nodota tālāk kā negatīva vai pavisam citā noskaņā.


Lai vai kā, šīs nedēļas prieki man bija (un tie bija nudien lieli:):

- Protams, koncerts un satikšanās. Paldies… par to visu. Tvēru un baudīju, un sniedzu, un sajutu. Laimības izjūta. Un vēl, un vēl… pasmaidu..

- Veikala lakstos apmeklējums. Tas ir ziedu veikals, kur ir cita pasaule. Iesaku apmeklēt, ja esat brīvības/pērnavas ielas krustojuma tuvumā. Tur nav tikai ziedi, bet gan dažādi rotājumi, sveces,LV rozes, burvīgas dāvanu kaste un pat balti putni koku zaros.

- Satikšanās ar draudzenēm, svinot draudzenes puika četrus gadus. Gribējām uzņemt bildi kā pirms vairākiem gadiem (kādiem 14 laikam), kad nesen bijām iepazinušās. Jāsaka, ka sanāca tikpat nenopietna.



- Vakara pastaiga ar suni, kad pārslas izveido savdabīgu cepuri jau uz esošās. Un vari elpot, elpot, elpot. Man ļoti patīk tādās reizēs silti saģērbties un izstaigāties. Un domās pārcilāt notikumus, kas man nozīmīgi.

Lai īstais apģērbs degungalam un lai labas sajūtas!

Evita

p.s. un jā, man ir biļete!!! Pirmdien es lidoju uz Berlīni! Priecīga.

3 komentāri:

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...