Šodiena, ak, šodiena. Pavisam citāda. Stāvu pie skapja un pārlūkoju tur savas drēbju kārtas. Uzpucēšos. Sapucēšos. Izskatīšos. Par labu esam šodien tiek atzīta krēmkrāsas kleitiņa un melnie legingi. Apsienu vēl šalli, kas šoreiz kalpo par jostu un varu doties. Manos laukos nav daudz vietu, kur doties – pie māsas uz darbu vai uz veikalu. Šoreiz izvēlos apmeklēt abas šīs vietas.
Māsas kolēģe nosmej, ka laikam alkstu vīriešu uzmanību. uz ko attraucu, ka nemaz ar’ ne. Taču piebilstu, ka alkstu krāsas savai ikdienai. Veikals. Ieeju, viss, kā parasti – labu rīts un dodos pēc vajadzīgā. Un tad es jūtu dedzinošu skatienu. Tādu šķību smaidu jeb smīnu varbūt. Hmmm, vai tas ir tas, ko vēlējos? Brrrrr….. nēēēēē. Es paskatos pretī, viņa viltīgajās acīs un resnulis, ņemot savu margarīnu, saprot, ka esmu viņu pieķērusi. Paņemu savas krabju nūjiņas un dodos uz kasi. Lepni un stalti. Lūk, par ko laikam runāja māsas kolēģe! Tagad to saprotu labāk. :)
Tā nu es šodien uzpucējos laukos!
Lai jautra diena arī Tev!
Laiks ir vēsāks, taču tas dod iespēju uzpucēties un pasmieties par sevi. Hehe
Evita
bildi sameklēju te: http://justjudyjudyjudy.com
Tev steidzami jābrauc uz Berlīni. Te ir ļoti daudz veikalu, uz kuriem doties. Var arī uzpucēties :)
AtbildētDzēst