Dita

Tikko atbraucu mājās. Laikapstākļi, jāatzīst, kā no šausmu filmām. Tumsa, pretim braucošo mašīnu spožās gaismas un vēl lietus, kas, šķiet, tiek mests logā ar ventilatora palīdzību. Un tad vēl domas par tumsu, par bailēm no tumsas, par gaismu izstarojošiem priekšmetiem grāvmalēs, kas, šķiet, signalizējam tieši tev/man. Vienu brīdi pat iedomājos, ka varbūt Gintam taisnība (jā, jā, vari klusi nosmaidīt:)

Taču šovakar man vēl jāpaspēj uzrakstīt par Ditu. Viņai šodien taču dzimšanas diena. Un viņa mani pacienāja ar tiiiik gardām pusdienām – vakariņām – naksniņām. Vēl pa vidu paspēja samīļot, ieaijāt, pabarot savu 5 mēnešus jauno meitiņu. Jā, Ditai jau ir divi burvīgi bērni. Viens meitenēm jau „kanti sit” un lieliski tiek galā ar dažādas grūtības vingrinājumiem ar bumbu. Bet mazā vēl tikai vēro visus un mēģina saprast, ko lai ar tām rokām un kājām iesāk.

Dita. Dita. Hmm.. viņa ir tik mierīga, pārliecināta, gudra, skaista, ļoti skaista, ļoti gudra. Skolas laikā matemātikas profilkursā rēķināja un rēķināja. Es tikai klusi varēju apbrīnot to prātu un tās spējas. Paspēja vēl sportot un čaļus pakaitināt. Man šķiet, ka es arī esmu no Ditas daudz mācījusies. Kā labāk uzvārīt bērnam biezeni, kas kopā labāk garšo, vai drīkst dzert šitās zāles… jā, es laikam varu teikt, ka Dita man ir kā vecākā māsa un arī kā paraugs. Vienmēr padalīsies, ieteiks, izrunāsies, uzklausīs, pasmiesies, pabaros. Es nekad no viņas neesmu dzirdējusi nosodījumu par kaut kādām manām rīcībām.

Man noteikti ir jāpastāsta, ka viņa var būt pietiekami dulla (Dit, kad Tu pēdējo reizi tāda biji?:). Traukties ar skrituļslidām no kalna un dabūt milzīgu rētu uz sava gurna. Dauzīties pa naktīm un no rīta jau pildīt savus darba pienākumus. Esam arī kopā nostopējušas melnu volgu un ķiķinājušas bez apstājas – bet par ko, nejautājiet.

Dita ir plānotāja. Viņa zina, ko grib un kad grib. Un esmu sajūsmā, ka viņai viss izdodas. Domāju, ka viņa tagad nodomātu – un kā gan savādāk! Es redzu, ka Dita ir laimīga ar to, kas viņa ir, ko viņa dara, ar ko viņa ir kopā, kāda izskatās un kādu redz savu tuvāko nākotni. Un no viņas vienkārši plūst tas miers, nosvērtība, droši vien var arī teikt, ka personības briedums.

Un tas mani atkal iedvesmo maniem darbiem un plāniem. Esmu priecīga, ka esam satikušās. Jā, jā, pietiekami sen. Un domāju, ka tieši tāpēc tās draudzības saites ir tik ciešas, un arī tāpēc, ka mēs uzticamies viena otrai, kā arī zinām un pieņemam to, kādas mēs esam.

Tagad gan es esmu samiegojusies. Rītdien, ja nu kas, kļūmītes salabošu. :)
Paldies par šodienu! Tā bija lieliska, garda, priecīga...

Evita