pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

Manām trim jubilārēm.

Pēdējās dienās vai varbūt pat nedēļās man ir sajūta, ka manī ir klusums. Varbūt pirms vētras vai darba dunas, vai ikdienas skrējiena. Tā nav, ka nebūtu ar ko dalīties. Bet negribas. Ir sajūta, ka nevajag arī. Taču šodiena ir interesanta ar to, ka man trim nozīmīgiem cilvēkiem ir dzimšanas diena. Es brīnos, kā tā var būt. Savus vēlējumus jau nosūtīju, bet gribas arī uzrakstīt kaut ko par šīm trijām burvīgām.

MAMMA. Nu jā, mamma ir mamma visiem un vienmēr. Es zinu, ka citiem mēdz ar mammu būt vēsākas attiecības, citiem grūtas, citiem labas vai neitrālas, bet man ar mammu parasti ir viegli. Varbūt arī tāpēc, ka mēs domājam līdzīgi. Mamma mani ir gan bārusi, gan mācījusi, gan klusējusi un noskatījusies, kā es „dauzu” to pieri (pēcāk es teicu – nu, ko tu man ātrāk neteici, ka man to nevajag? Un viņa man atbildēja – domā, ka tu būtu sadzirdējusi?), gan atbalstījusi. Mana mamma tikai nesen ieguva autovadītāja apliecību un šobrīd vālē, kā lielā. Es gan sākotnēji domāju, ka tas būs bezcerīgs gadījums. Redz, izrādās, arī es māku paklusēt. Mana mamma prot skaisti apģērbties. Vēl viņai ir talants skaisti noformulēt savas domas, iedrošināt, aizstāvēt un saskatīt cilvēkos labo. Parasti viņa ar savu balsi un sakāmo mēdz apkārtējos saraudināt vai liek aizdomāties par cilvēku attiecībām un patiesajām vērtībām. Es patiešām lepojos ar savu mammu, par viņas pēdējā laika uzvarām un izvēlēm. Un esmu priecīga, ka esmu viņas meita.

LIENE. Pirmā asociācija ir Valmiera, treniņi, skriešana, mežs, Pārgauja. Lieni pazīstu jau 15 gadus. Oi, cik patiesībā sen. Hmm, teicu, ka pazīstu, bet man tomēr šķiet, ka nemaz tik labi es nepazīstu. Liene nekad nav man „kratījusi” sirdi. Mēs esam runājušas par dzīvi, bērniem, laulību, draugiem, attiecībām, sportu un man vienmēr ir radies iespaids, ka Liene prot ārēji saglabāt mieru. Liene ir centīga un uzcītīga. O, jā, kad treniņos mēs ar Ditu reizēm kaut ko pahalturējām, tad Liene tajā laikā visu skaisti izpildīja. Tik skaisti un enerģiski, ka varēja vienkārši uz to skatīties. Mjā, arī tad man nešķita, ka viņai ir grūti, kaut droši vien ne vienmēr bija viegli izpildīt visas Raiča iegribas. Liene mani ir patīkami pārsteigusi vairākkārt. Vienā no tādām reizēm viņa manai meitai uzdāvināja tik ļoti vajadzīgos cimdiņus. Ar Lieni mēs mēdzam kopā sportot, visbiežāk jau tomēr es eju pie viņas pavingrot, jo zinu, ka viss būs kā nākas – slodze pietiekama un precīzi izpildīti vingrinājumi. Kad man sāp mugura, viņa ir pirmā, kurai zvanu, jo Liene ir profesionāle un vienmēr palīdz. Lienei ir laba gaumes izjūta, un man prieks skatīties, ka viņa vienmēr ir parūpējusies par detaļām. Jāsaka, ka mēs nesazvanāmies katru dienu, bet Liene patiešām IR mans draugs. Un tajā vārdā ir kas vairāk, kā varu uzrakstīt. Paldies, Lien, par tavu draudzību!

EVITA. Nē, ne par sevi, bet par citu Evitu, kura man parādīja, ka es neesmu vienīgā uz pasaules ar šādu vārdu. Nudien pirms tam nebiju satikusi nevienu meiteni ar šādu vārdu. Bet te, viena tāda kandidē uz to pašu amatu, ko es. Un vēl uzvar. Bet tas tāds ievads, kas patiesībā nav svarīgs. Evita ir jūtu cilvēks. Un es daudz no viņas varu mācīties. Mēs laikam visbiežāk runājām par dzīvi un notikumiem tajā – par satiktiem cilvēkiem un mācībām, ko saņemam, par notikumiem, kas neļauj virzīties uz priekšu un savam mazajam uzvarām pār sevi. Evita mēdz būt asa, tieša un nejauka (tā viņa pati teiktu). Profesionāli Evita ir patiešām sasniegusi daudz. Es zinu, ka viņa grib vēl vairāk, un es ticu, ka tas viņai izdosies. Man reizēm šķiet, ka viņai ir bezizmēra sirds. Lekt ārā no tramvaja, jo kaķēns tumsā ir saucis pēc palīdzības, tas ir kaut kas noteikti par Evitu. Viņa ir īsta kurzemniece. Sev pāri darīt neļaus un savu doto vārdu turēs, lai vai kas. Viņai ir svarīgi, ka ir pa godīgo un ir pa īstam. Un es tikai varu viņai piekrist. Ar Evitu mēs visbiežāk aizejam kaut kur paballēties, jo mums kopā, manuprāt, vienmēr ir interesanti. Tādās reizēs visbiežāk mēdzam pasmieties par sevi (vai viena par otru), piemiegt ar aci Gustiņam (visbiežāk jau tā, lai viņš to neredz:) un kārtīgi izdancoties.
Par katru no viņām es varētu rakstīt vairāk. Tad viņas atkal varētu šo to palabot un kaut ko droši vien atkal pateikt par mani.

Es viņām vēlu nezaudēt interesi par sevi, cilvēkiem, par dzīves notikumiem. Lai izdodas sasniegt savus mērķus un justies labi, mierīgi, priecīgi, laimīgi. Spēt atšķirt plaģiātu no patiesām vērtībām. Būt pašām!

Ar mīlestību,
Evita

1 komentārs:

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...