sestdiena, 2011. gada 20. augusts

sestdienas ziņa


brīvdienām ir savs šarms. es laikam ļoti esmu noilgojusies pēc parastām brīvdienām. man tas nozīmē lēni rīti kopā ar savējiem, pankūku cepšanu, dienas plānošanu.
taču šodienas rīts man iesākās ar izstaipīšanos un putras gatavošanu. un galu galā, kamēr izvēlējos, ko vilkt mugurā, putra piedega. un kurš ēd piedegušu putru? neviens. tā nu rīts ir iesācies. nē, putra to nav sabojājusi. šajā nedēļas nogalē tik daudz svinību, ka jāsaprot, kā visur pabūt.
vakardien ar Betiju ātri pieņēmām lēmumu braukt uz bastejkalnu iekāpt Brīnumskapī. man šķiet, šie cilvēki dara brīnišķīgu darbiņu. bērni mutes pavēruši skatījās, kustējās, locījās, dziedāja. jā, bija vecāki ar bērniem, kuri smuki apsēdušies uzkalniņā un gaiņāja jebkuru citu, kurš viņiem aizsedza skatu. mūs arī. labi, ka kokam paveicās, viņš tāds lielāks.
Pēc koncerta pastaigājāmies, kaut šoreiz mūsu apģērbs nebija atbilstošs laika apstākļiem. jāatzīst, es kādu laiku nebiju tāpat bez īpaša mērķa staigājusi pa Rīgas ielām. un paizjutusi to atmosfēru. vienīgais mērķis bija nopirkt kādus iepriecinošus niekus mazajiem gaviļniekiem. mani pārsteidz, ka vēl joprojām tik ļoti savāda ir klientu apkalpošana. ne visur, protams, bet es tiešām esmu pārsteigta, ka kāds vēl atļaujas kaut ko tādu darīt. uz tualeti bērns var aiziet tikai tad, ja jūs kko pie mums nopirksiet! augstā debess! varbūt es nenopirkšu šodien, bet citu reizi atcerēšos, cik tur bija izpalīdzīga pārdevēja un došos dzimšanas dienas kūku pasūtīt tieši tur. es pati esmu apkalpojusi tanti, kas tā smird pēc čurām, ka acīs kož, bet neesmu atļāvusies būt nelaipna. varbūt vienīgi esmu mazliet lielāku distanci ievērojusi kā ierasts.
man šķiet, ir divas iespējas. strādāt un atrast šajā darbā kādu prieku vai strādāt un būt visu laiku neapmierinātam un saslimt. ja ne manis, tad varbūt sevis dēļ ir vērts mainīt to ierasto uzvedību!?

Lai vai kā es šodien esmu uzģērbusi džinsus, vakardien nosalu savos baltajos svārkos. Lietus vēl aizvien turpina sprakšķināt pret logu un atgādināt par sevi. Tas man atsauc atmiņā laiku, kad neizbēgami tuvojas skolas sākums un līdz ar to arī cits gadalaiks. Sveces, ābolu smarža, dūnu sega, silts kakao, vīraka kociņš ar maigu aromātu, lietussargs, siltāka jaka, grāmatas, filmas, vīns, kamīns....


Brīnišķīgas brīvdienas!

Bildē mana noskaņa un īpašs sveiciens pelēkajām debesīm. skūpstīties un skūpstīties..ak..

evita

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...