Iedomājieties, jūs stāvat auditorijas priekšā. Jums dotas piecas minūtes runāšanai, tad jūs nomainīs kāds cits, piemēram, es:). Uz jums noraugās jauni, veci, resni, slaidi, gudri, pārgudri, skeptiski, dusmīgi un visādi citādi ļaudis.
Jūsu uzdevums ir iepazīstināt ar sevi, pasakot pašu būtiskāko par to, kas tu tāds esi.
Cik viegli vai grūti varētu būt šo uzdevumu izpildīt?
Cik daudz Tu par sevi zini?
Kas varētu būt pats nozīmīgākais, ko tu gribētu par sevi pateikt?
cik būtiski ir minēt iegūtos sertifikātus un diplomus, izglītības līmeni un profesionālo pieredzi?
Man pašai būtu svarīgas citas lietas. bet pirms tam es gribētu kādu mazu brītiņu padomāt, ko teikšu, apkopot domas. es atceros, ka kāds pasniedzējs reiz teica, vienalga, kas tā par uzstāšanos, pirms tam pie sevis pasaki galveno, ko gribi pateikt. ietaupīsi laiku un domas neaizmuks arī uztraukumā.
Tātad, es sāktu ar - Es esmu Evita.
Vārds. tas man ir nozīmīgs. man šķiet, ka tā ir kā parole uz mani pašu, kaut gan ne es to esmu izvēlējusies, patiesībā piespiedu kārtā man tas ir iedāvāts. bet, man šķiet, vārds tikai mani papildina.
Tālāk es teiktu - Man vienmēr ir patikuši sava veida izaicinājumi, kuros es sevi arvien labāk iepazīstu. Arī šis ir viens no tādiem, tāpēc pašai būs interesanti, ko es jums pastāstīšu.
Kāpēc tā es teiktu? Tas man ļautu nomierināties un sajusties droši. Kā arī es būtu pateikusi, ka redzu, kur esmu un kurš mani klausās.
Tālāk es runātu par sevi kā personību.
Pastāstītu par to, cik ļoti man reizēm patīk nesaklāt no rītiem gultu (parasti tad, kad vīrs un meita ir aizbraukuši uz laukiem, un esmu mājās ar suni), cik ļoti būtiski man ir satikt savus draugus un iepriecināt ģimeni. Pastāstītu, ka reizēm es aizmirstos grāmatā vai kādā filmā. Es arī pieminētu, ka esmu priecīga darīt to, kas man patīk un padodas - sniegt atbalstu, analītiski domāt, atspoguļot, veidot un padziļināt kontaktu, saredzēt, sadzirdēt un sajust vairāk.
Šķiet, ka bieži vien cilvēki statusus, sasniegumus un uzvaras min tajos mirkļos, kad ir nepieciešams sajusties drošākam, pārākam vai tieši līdzvērtīgam. To es drīzāk darītu profesionāļu sanākšanā. Ir vēl cilvēku kategorija, kuriem būtiski minēt visus atpazīstamākos vārdus, lai arī viņu par tikpat nozīmīgu uzskata. Bet es laikam teiktu - tu vari būt tikai tu pats. un tas ir tik lieliski un neatkārtojami, kad tu iepatīcies sava izskata, runas veida, zināšanu, personības īpašību dēļ, nevis tāpēc, ka tu pazīsti vai esi precējies ar annu vai jāni.
Interesanti, patiesībā jau zinām par sevi tikai to, ko esam apzinājuši, taču tik daudz neapzinātā ir mūsos. Vai nav bijis tā, ka pēkšņi saproti - o, es taču patiešām labi skrienu! vai arī - o, es ļoti labi tieku galā ar uzdevumiem, kad ir stresa situācija. vai atkal - izrādās man ir talants radīt skaistas lietas. Kamēr nav bijusi situācija, mēs pat nenojaušam savu potenciālu.
Laikam man arī būtu jāpastāsta, ka tik nopietna, kā stāvu viņu priekšā, esmu reizēm. Taču ir reizes, kad esmu laimīga lekt 'bombačkā' baseinā vai ezerā no laipas un dejot trakulīgas dejas līdz pat rītausmai.
Vēl es saviem klausītājiem teiktu, ka, veidojot attiecības ar cilvēkiem, man ir būtiski vadīties pēc savas sirdsapziņas un savām vērtībām, lai arī kādas provokācijas notiktu apkārt. To es novērtēju un cienu arī citos. Satiktie cilvēki ar savu pieredzi man ir kā dzīves skolotāji, es nebaidos ņemt un dot no sevis pretī. Es arvien labāk protu atvainoties un atzīt savas kļūdas. Reizēm atvainošanās nāk ļoti grūti un lēni, jo esmu kādā mirklī uzņēmusi informāciju kā aizskarošu un personīgu.
Es pieļauju, ka piecas minūtes jau drīz būs galā. Bet es gribētu arī pateikt, ka visnozīmīgāk šo uzdevumu man bija veikt pašai sev, jo es pati saklausīju, kas man ir būtiski.
Kā ir ar Tevi, ko teiktu Tu?
p.s. Pēc uzrakstītā, gribas visu laiku kaut ko pierakstīt, pielabot, pateikt vēl. Laikam esmu arī azartiska, nākas secināt.
Uz tikšanos,
Evita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru