šodienas trakums.

O, jā, aukstums un leduspuķes. Ir, ir. Ir arī vairākas segu kārtas un vilnas zeķes. Ir mazie vīrusi, kas arī Betijai liek padzīvoties pa māju un nevis skriet pie draugiem uz bērnudārzu. Bet vīrusu viņa uzveica. Un tas bija interesanti. Zāles jau sagatavotas, ko dot vajadzības gadījumā, temperatūra kāpj, kāpj, tad sasniedz 38,3°t un apstājas. Redzu, ka bērna sārtie vaigi paliek arvien gaišāki un apetīte atgriežas. Viss. Uzveikts vīruss, slavēju savu meitu un beidzu medmāsas pienākumu veikšanu.

Šodien, ejot ārā izvest suni, ne tikai man deguns sala, bet kaimiņam arī auto bija aizsalis un protestēja pret ikdienas pienākuma veikšanu. Tā nu viņš savu lielo laineri iestūma mūsu mazajā pagalmā. Prasu, vai varētu kā palīdzēt, pati īsti nemaz nesapratu – kā, ja atbilde būtu apstiprinoša. Varbūt mēģinātu pastumt, prātoju tagad. Nē, kaimiņš saka, ja vien man ir, cik tur tie volti, kas vajadzīgi, lai motors rūktu. Kratu galvu un skatos uz citu lielu mašīnu, norādu kaimiņam, ka cerēsim, ka šis cilvēks, kuram tas pieder, būs palīgs. Stāsta labākā daļa, ka patiešām šis auto bija palīgs. Kad nācām mājās no pastaigas, kaimiņa vecais mersis rūktin rūca, un kaimiņš panāca priecīgs pretī. Jā, es viņam teicu, zinu, ka man kaut kas no pareģes spējām piemīt...

Bet kā jau saka, ka par sevi visgrūtāk ko spriest vai paredzēt. Atslēdzot mājas durvis, centos tās atvērt, bet tālāk par mazu spraugu netiku. Rauju un rauju, neesmu es ne diži liela, ne diži stipra. Es pat izmēģināju pozu, kad kāja pret sienu, tā cerot, ka varēšu tās beidzot atvērt. Nea. Nekā. Lūk, nu man pašai vajag palīdzību. Bērnam acīs jau asaras, ka mājā netiek, suns klusē, bet es kliņķī iegūlusies smejos. Nu vai nav feina dienas pirmā puse? Ja tikšu iekšā, tas nozīmē, ka riskēt un iet ārā vēlreiz, nebūtu prāta darbs, prātoju tai mirklī. Labi, ka tomēr ir meistars Sergejs, kas pēc kādām 20 minūtēm bija klāt un paziņoja, ka ko tādu redz pirmo reizi. Māja acīmredzami ‘sēžoties’. Uzpūta aerosolu, un prom bija. Forši, ka tā! (:

Lai jums arī izdevusies diena. Un ja viss neiet, kā paredzēts, ļaut sev par to pasmaidīt! Jo vienmēr jau kaut kā nebūt tas viss atrisinās.

Cienājot ar siltu zāļu tēju,
evita

bilde: http://www.naturewallpapers.in