Šodien man ir puķainas kājas. Bez tālākiem paskaidrojumiem par to. Tāpat viss skaidrs. Mani zamšādas brūnie zābaki un eju skatīt Rīgu. Ir sajūta, ka pa īstam te neesmu bijusi veselu mūžību. Daudz arī nav melots. Parasti caurbraucu, iebraucu, ieskrienu, veros pa logu.
Kādu es to redzēju?
Saulainu. Jo spīd saule, un tā piešķir sirsnīgumu, manis sagaidīšanai.
Ripojošu. Daudz cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem. Es gribētu būt viena no viņiem. Bet man vēl joprojām nav sava velosipēda, tāpēc priecājos par tiem, kuriem ir. Brauc brunčos, šortos, džinsās, parastie un neparastie.
Puķainu. Košu. Svītrainu. Raibi raibas kleitas. Krekliņi ar raibām piedurknēm. Kleitas svītrainās, kas mani absolūti kārdina, jo svītrains nozīmē mans. Tīk bez gala un malas. Tas var būt vienkāršs krekliņš, bet es jau lūkošos ar priecīgu seju.
Dūcošu. Autobusi, trolejbusi, automašīnas. Braucamie nekur nav pazuduši.
Ar Vīriešu skatieniem bagātu. Un arī sieviešu. Tās laikam puķainās kājas, kas pievērš uzmanību. un jauki. Vīrieši daži skatās pa kluso, lai sieviete, ar ko kopā viņš, neredz. Savukārt tas dod iespēju pasmaidīt. Citreiz tieši un citreiz netieši.
Mazliet melīgu. Bet tā varbūt gaumes un garšas izjūtas atšķirības vaina. Nopirku saldus ābolus. Pēc pirmā kodiena tajā, sapratu, ka mans saldais ābols ir varen skābs.
Kā lai to pasaka un nosauc, hmm, nezinu. Rīgā redz skaistu, interesantu/neinteresantu, jocīgu, sportisku, stilīgu, dziedošu, atpazīstamu KĀDU. Te sejām nav vārdu. Vai arī reti tām ir tie zināmi. No vienas puses ir kolosāli iespraukties pūlī un soļot vienā ritmā ar to, bet man patīk sasveicināties un skatīties acīs, ko laukos, starp citu, arī dara nu jau aizvien retāk. Tāpēc kaimiņiem tiek mans sveiciens un varu doties ikdienā.
Rītdien atkal kāda jauna projekta sākums. Man būs jābūt vērīgai, precīzai, zinošai, sajūtīgai. Es ceru, ka mums ar Kristīni viss izdosies un grupai patiks.
evita
bilde no http://www.hc.lv
Protams, ka izdosies, nemaz nešaubies! :)
AtbildētDzēstApskaužu Tavas puķainās kājās, man arī gribas :))