Mākslinieks.

Vakar braucot no darba, es pēkšņi pamanīju, cik ļoti Mākslinieks ir pastrādājis. Pa kuru laiku gandrīz visas lapas ir paspējis nokrāsot? Un es te sūdzos par laiku, kas reizēm pietrūkst. Dabā šobrīd notiek pārmaiņas. Droši vien līdz ar to arī mūsos. Arī mēs kaut ko noteikti sevī nokrāsojam, iekrāsojam, nomainām, papildinām, apceram, atveram, aiztaisām, saveram ...
Vakardien man bija tas prieks un gods tikties ar savas profesijas Meistaru. Lai arī es cītīgi strādāju ar pietiekami grūtu uzdevumu, sakot paldies par palīdzību, es piebildu - man ir tāda sajūta, ka nemanot manī ir sakārtota vismaz viena atvilkne. Vismaz es šobrīd zinu, kur kas atrodas un kas iztrūkst.
Ir cilvēki, kuri tev ieskatās acīs, un tu esi kļuvis bagātāks. Lūk, vakar es tieši tā arī jutos. Atkārtoti piedzīvoju sajūtu, ka lielas personības, kuras vieno personīgā pieredze, harizma, intelekts, empātijas spēja, rada otrā cilvēkā lidojuma un vērtīguma sajūtu. Taču cilvēki, kuri tikai grib būt lielas personības un vēlams par katru cenu, otram liek justies slikti un nevērtīgi. Jā, mani sajūsmina cilvēki, kuri ir sava amata meistari un viņos ir pamatīgas vērtības. Satiekoties ar šiem nedaudzajiem cilvēkiem, ļoti daudz atziņu varam gūt par sevi - par savām vērtībām, rīcībām, un saprast, kāds tad es izskatos no malas, kā jūtas cilvēki, satiekot mani, un ko es varu dot viņiem?

Šodien notiekti ir diena, kad vismaz vakarā vairākums sev ļaus vairāk kā ikdienā. Taču vakardien, sēžot no rīta kafejnīcā un baudot rīta kafiju, es tieši piefiksēju, cik vienkārši ir apstādināt skrienošo laiku. Ne jau laiku, protams, es apstādināju, bet to sajūtu, ka ir jāpaspēj, ka nav izdarīts kaut kas līdz galam, ka varbūt vajadzēja savādāk rīkoties... Apstādināju savu skrienošo prātu un nomierināju savu ātri pukstošo sirdi. Un dienas sākums bija nudien savādāks. Smaidot uzkrāsoju lūpas, pasmaidīju kungam, kurš bija mirkli atrāvis skatienu no savas planšetes (viņš tomēr apmulsa no veltītā smaida:), un devos sagaidīt savu dienu.

Varbūt jums arī tas šodien vai kādu citu dienu izdodas. Varbūt tieši tā jums ir pietrūcis. Mirklis, kas it kā ir ikdienišķs, tomēr jau citādāks. Apstādināt sevi no tik ļoti nepabeidzamajiem un steidzamajaiem darbiem, kuri beigu beigās tāpat tiks padarīti. Varbūt nedaudz vēlāk, bet toties jūs būsiet piefiksējuši esamību. Mirkli, kurā tagad atrodaties. Wow, man tas patīk!

Lai tāda vienkārša un skaista šī piektdiena! Āriņa ir jūsu iekšiņa, tāpēc paskaties, kas iekšiņā šobrīd notiek.
Man šodien ļoooti gribētos salasīt klēpi ar mārtiņrozēm. Uzsmaidīt sev, Māksliniekam un pasaulei. Kā ir ar Tevi?

Bilde.

Evita