Dīvaini, cik ļoti labi var būt, ja ļaujas piefiksēt, kas tieši sakņudina vēderu aiz prieka vai labsajūtas. Piemēram, izejot aizvējā un notverot siltāku saules staru. Jā, manā pakrūtē tad kāds it kā trompeti pūš. Cik ļoti jāmācās vispirms ļaut sev to prieku notvert. Pēc tam ļaut to sev nesabojāt.
Lai arī ikdiena parasti ir pietiekami rutinēta, tomēr tieši mēs paši varam tajā izdarīt labojumus, uzlabojumus, iekrāsot citas krāsas un nomainīt ierasto dziesmu.
Es šodien saņēmu sūtījumu no vistālākās tālienes. Ieliku to azotē, un priecīga devos mājās. Tas bija apsveikums manā dzimšanas dienā. Ja godīgi, tik sen nebiju saņēmusi dāvanu, jo visbiežāk taču paši zinām, ko mums vajag vai nevajag, ka apmulsu no prieka un pārsteiguma. Klusībā sev teicu - tas jādara biežāk! Tas ir kolosāli! Tagad es to saku jau skaļi. Tie ir mirkļi, kas izkrāso ikdienu. Mēs arī varam izkrāsot kāda cita ikdienu, ja, protams, to vēlamies. Tik vienkārši un tajā pašā laikā - nozīmīgi.
Es pēdējā laikā esmu domājusi tieši par vārdu "attieksme". Šis vārds, manuprāt, ir nozīmīgs visās situācijās - ar kādu darām darbu, kā sarunājamies ar cilvēkiem, kā paužam savas domas, kā dzīvojam dzīvi, kā veidojam attiecības ar apkārtējiem...
Paldies, draugs, par pārsteigumu (si si:)! Esmu saviļņota, aizkustināta un, man šķiet, kļuvusi labāka! :)
Tas man savukārt atgādina, ka es taču arī drīkstu/varu pārsteigt un sagādāt prieku! Tie ir īstie mirkļi, kurus glabāt savās atmiņās.
Evita
Paldies par bildi.
Es arī priecājos kopā ar Tevi par dāvanu. Izklausās intriģējoši. :)
AtbildētDzēst